Šķīrējtiesa
No ''Vēsture''
Šķīrējtiesa (angl. court of arbitration, vāc. Schieds-gericht, kr. третейский суд) - tiesas institūcija, ko izveido pašas strīda puses. Sastopama jau Senajā Grieķijā, kur šķīrējtiesa izšķīra strīdus starp polisām. Senajā Romā pastāvēja, taču tajā vērsās reti, izņēmuma kārtā. Izplatīta Eiropā viduslaikos, kur par šķīrējtiesu kalpoja pāvesti, laicīgie monarhi, universitāšu tiesību zinātņu fakultātes u.tml. Kļuva populāras sākot ar XIX gs. otro pusi. 1907. gada 18. oktobrī Hāgā ar pieņemto konvenciju par šķīrējtiesu izveidoja pastāvīgu starptautisko šķīrējtiesu, nosakot tās iekārtu un darbības pamatprincipus.
Skat. arī arbitrāža
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 108. lpp.
