Šmits Heinrihs

Heinrihs Šmits (Heinrich Schmidt, 1900-?) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris.

Dzimis 1900. gada 2. februārī Rīgā, Vilhelma Šmita ģimenē.

1919. gada 27. maijā brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā), ložmetējnieku komandā. Piedalījies Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, dižkareivis. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1562) par to, ka 1920. gada 20. janvārī kaujā pie Gasalejevas sādžas ložmetējnieku komanda apgāja pretinieka flangu un atklāja uguni no sāniem. Būdams smagi ievainots plecā, Šmits palika ierindā līdz kaujas beigām. Atvaļināts 1921. gada 1. decembrī.

Dzīvojis Rīgā, nodarbojies ar dārzkopību un tirdzniecību. Saņēmis jaunsaimniecību Remtes pagastā. 1939. gada decembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Par turpmāko likteni ziņu nav.

Literatūra par šo tēmu

• Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 505. lpp.