16. aprīļa pučs

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

16. aprīļa pučs - 1919. gada 16. aprīlī Liepājā Latvijas zemessardzes (t.s. landesvēra) Trieciena rotas īstenots apvērsums, kura rezultātā tika gāzts Latvijas Pagaidu valdības K.Ulmaņa vadītais ministru kabinets. Kā iemesls kalpoja vācbaltiešu aprindās dominējošais uzskats, ka Ulmaņa kabinets netiek galā ar saviem pienākumiem, nav atbalsta tauta, kā arī mērķtiecīgā citu etnisko grupu mērķtiecīga atstumšana no valsts likteņu lemšanas, politisko varu koncentrējot tikai etnisko latviešu rokās, strauji pieaugošais latviešu politiskais nacionālisms un uz tā pamata aizvien biežākie latviešu konflikti ar citu tautību karavīriem.[1]

Apvērsumu īstenoja t.s. Pfefera brīvkorpuss un "Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja", kuru veidoja baltiešu virsnieki – brāļi fon Manteifeļi, Arveds fon Hāns, M. fon Reke, A. fon Maidels, - kuriem pakļautie zemessargi atbruņoja Liepājas garnizona latviešu daļas un arestēja Latvijas Republikas Pagaidu valdības ministrus M.Valteru un J.Blumbergu (pārējie ministri patvērās britu militārās misijas ēkā, dažas dienas vēlāk pārcēlās uz tvaikoni "Saratov", kas britu karakuģu aizsardzībā stāvēja Liepājas ostas reidā, un turpmākos mēnešus pavadīja Sabiedroto spēku apsardzībā). 17.04. komiteja izplatīja paziņojumu, ka Pagaidu valdības kabinets atlaists.

Pēc apvērsuma puča īstenotāji nonāca lielās grūtībās, jo izrādījās, ka viņu iecerei nemaz nav tik daudz atbalstītāju, kā bija cerēts. Latvijas zemessardzes virsštābs ieņēma neitrālu nostāju, par savu pamatuzdevumu uzskatot atrašanos frontē un uzbrukuma turpināšanu.[2] Arī vācbaltiešu partijas visai strikti norobežojās no pučistu grupas. 6. korpusa vadība gan atbalstīja pučistus, taču praksē neiejaucās postulējot, ka apvērsums ir vietējo iekšējā lieta. Vadīt jauno valdību - militāro direktoriju - piedāvāja vairākām prominentām personām, t.sk. firstam fon Līvenam, taču tas atsacījās, jo piekritīšot tam tikai tajā gadījumā, ja šo valdību atbalstīs Dienvidlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jānis Balodis (arī tas atsacījās). Galu galā 26. aprīlī uzņemties jauna ministru kabineta veidošanu piekrita bijušais prokurors O.Borkovskis, izveidojot t.s. Brimmera-Borkovska kabinetu.

Pfefera brīvkorpusu kā Latvijai naidīgu, pārdislocēja uz Lietuvu, Šauļiem, bet landesvēra trieciennodaļas komandieri H. Manteifelu uz laiku atcēla no amata.

Atsauces

  1. Piemēram, pēc pulkveža J. Apiņa pavēles Rudbāržos tika arestēti pieci vācu zemessargi (t.s. landesvēristi), to skaitā arī vairāki virsnieki, kuri devās uz Liepāju. Konvoja seržants lika arestētos nošaut. Vācu 6. rezerves korpusa štābs landesvēristu nogalināšanā vainoja pulkvedi J.Apini un viņa adjutantu leitnantu K.Libertu. J.Apinim izdevās no atbildības izvairīties, bet leitnantu kara tiesa notiesāja uz nāvi (K.Libertam izdevās no cietuma izbēgt). - Dokumenti stāsta: Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Rīga, 1988., 177. lpp.
  2. Landesvēra atsevišķā Latviešu brigāde savu nostāju pauda: "Ja jauna valdības kabineta sastādīšana izrādītos nepieciešama, tad frontes priekšstāvji uzstāda kandidātus uz Apsardzības Ministra posteni. Jauna kabineta sastādīšana pēc frontes [virsnieku] vēlmes būtu uzdodama līdzšinējam Ministru Prezidentam K.Ulmaņa k-gam, ievērojot, lai [jaunā] kabineta sastāvā samērīgi nāktu iekšā [arī] Latvijas cittautībnieku priekšstāvji." – LVVA, 1468. f., 1. apr., 139. l., 111. lp.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 262. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Jēkabsons Ē. Jāņa Aleksandra Liberta loma Latvijas vēsturē un viņa liecība par 1919. gada 16. aprīļa Liepājas puču. // Latvijas arhīvi. 1996, Nr.3/4., 103.-111. lpp.
  • Jēkabsons Ē. 1919. gada 16. aprīļa apvērsums Liepājā // Tēvijas Sargs. - 2009. - Nr. 4 (aprīlis), 26.-27. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu