7. artilērijas divizions

7. artilērijas divizions - Latvijas armijas artilērijas vienība, izveidota 1919. gada 1. decembrī, apvienojot 3 atsevišķas artilērijas baterijas. Lomandieris: kapteinis K.Bankins.

• 1. baterija (kom. kapteinis P.Kire)
• 2. baterija (divas vācu 6 haubices, komandieris virsleitnants F.Vālodze)
• 3. baterija (2 lielgabali, kom. virsleitnants J.Līcītis)

Pirmo 1919. gada 30. septembrī saformēja 2. bateriju, kura jau 8.10. piedalījās Bermontiādē, apšaudot pretinieku no Kengaraga. 10.10. pārdislocēta uz Šķirotavu, no kurienes ar uguni atbalstīja Daugavas forsēšanu (14.-15.10.) pie Mazjumpravmuižas. 18. oktobrī tika izveidota 3. baterija, kuru izvietoja pozīcijās uz Jaroslavas ielas. 31. oktobrī tika izveidota 1. baterija, kas nosūtīta uz Ikšķili pozīcijās pretī Nāves salai. Tad 1. un 2. baterijas pārvietotas uz Bolderāju, kur atbalstīja Latvijas armijas uzbrukumu Bolderājai, Dzegužkalnam un Nordeķiem, pārceltas pāri upei un atbalstīja uzbrukumu Torņakalnam. Pēc tā ieņemšanas 1. un 2. baterija piedalījās Jelgavas atbrīvošanā, bet 3. baterija - cīņās pie Rīgas-Jelgavas šosejas. Pēc Rietumu brīvprātīgo armijas sakāves, baterijas pārdislocētas uz Rīgu (2. baterija nomainīja savas haubices pret četriem britu 18 mārciņu lielgabaliem), kur 1. decembrī apvienotas 7. artilērijas divizionā. 1920. gada 2. janvārī divizionu pārformēja par Latgales artilērijas pulku un nosūtīja uz Latgales fronti.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 258. lpp. ISBN 9984-00-395-7