Alods

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Alods (latiniz. allodium, vāc. Allod, fr. alleu, kr. аллод; no senģerm. alôd = al - "pilns, pavisam" + od - "manta") - sākotnēji (VI gs.) kustamas mantas apzīmējums (pirmo reizi kā tāds minēts Saliešu tiesā VI gs.), vēlāk pilnas īpašumtiesības. Pēc VIII gs. brīvi mantojams un neatsavināms nekustamais īpašums viduslaikos. Ar laiku alods transformējās brīvzemnieku zemē ar mansu centrā un muižā.

Livonijā XIII-XIV gs. ar alodu apzīmēja muižu, kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par alodu (t.s. alodifikācija) - Kurzemes hercogistē muižnieki daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā.

Skat. arī: odāls, lēnis

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219.-220. lpp.

  • Otto Brunner. Land und Herrschaft. Grundfragen der territorialen Verfassungsgeschichte Österreichs im Mittelalter. - Darmstadt, 1984

Resursi internetā par šo tēmu