Apsardzes nodaļa

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Policijas departamenta Apsardzības nodaļa (Охранное отделение Департамента полиции), sarunvalodā ohranka (охранка) - Krievijas impērijas policijas īpašās politiskās izmeklēšanas nodaļas ar slepenpolicijas funkcijām, kas bija pakļautas impērijas Policijas departamentam Pēterburgā). Institūcijai bija tiesības arestēt par valsts noziegumiem aizdomās turētos un turēt apcietinājumā bez aresta iemesla paskaidrošanas. To pārraudzībā bija arī t.s. "melnie kabineti" jeb perlustrācijas istabas pasta nodaļās, kā arī Pēterburgas un Maskavas ohrankas "lidojošās" jeb "izbraukuma" grupas (отряды филёров) kas darbojās visas valsts teritorijā. Bez štata darbiniekiem, struktūrā ietilpa arī ārējās un slepenās uzraudzības aģenti, kuru uzdevums bija iefiltrēties varai naidīgās organizācijās, noskaidrot un izmeklēt to plānus, dalībniekus, struktūru, sakaru kanālus utt. Ārvalstīs ohrankas aģentu galvenais uzdevums bija spiegot krievu revolucionāro emigrantu darbību.

Pirmā šāda nodaļa izveidota 1866. gadā Pēterburgas policijas pārvaldē pēc atentāta pret imperatoru Aleksandru II, kā no 12 labākajiem policijas izmeklētājiem nokomplektēta "Sankt Pēterburgas sabiedriskās kārtības un miera lietu nodrošināšanas nodaļa" (Отделение для производства дел по охранению общественного порядка и спокойствия в Санкт-Петербурге). Visai drīz to pārveidoja par "Sankt Pēterburgas pilsētas sabiedriskās kārtības un miera sargāšanas nodaļu" (Отделение по охранению общественной безопасности и порядка в городе Санкт-Петербурге), pakļautu Kopējai kancelejai, ar 200 pastāvīgiem darbiniekiem. 1880. gadā šādu nodaļu izveidoja arī Maskavā (Секретно-розыскное отделение при Канцелярии Московского обер-полицмейстера), ko 1881. gadā pārdēvēja par "Maskavas pilsētas sabiedriskās kārtības un miera sargāšanas nodaļu" (Отделение по охранению общественной безопасности и порядка в городе Москве). 1883. gadā nodaļas tika izveidotas arī guberņu pilsētās (1914. gadā valstī bija 26 šādas nodaļas). Nodaļu vadošajos amatos parasti iecēla Atsevišķā žandarmu korpusa (Отдельный корпус жандармов) virsniekus un Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta činas. Operatīvo darbu veica algoti aģenti, t.s. fileri (агенты-филеры). 1885. gadā darbību sāka Ārzemju birojs, kura štābs atradās Parīzē, lai kontrolētu politisko emigrāciju Eiropā un ASV. XX gs. sākumā Apsardzes nodaļas darbojās 27 guberņu galvaspilsētās, bet štatā bija vairāk nekā tūkstotis virsnieku, un daudzkārt lielāks aģentu un ziņotāju tīkls (precīzs skaits nav zināms, jo 1917. gadā, sākoties Februāra revolūcijai, nodaļu darbinieki iznīcināja darbinieku un aģentūras sarakstus. 1906.-1907. gadā tika izveidotas arī reģionālās nodaļas, kuru kompetences sfērā ietilpa vairākas guberņas.

Nodaļas likvidētas 1917. gadā.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 133. lpp.

  • Андреевский И.Е. Полицейское право. т. 1–2 - СПБ, 1874–76
  • Ерошкич Н.П. История государственных учреждений дореволюционной России. - Москва, 1968

Resursi internetā par šo tēmu