Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Atseviska jatnieku nodala nozime.png

Artuma-Hartmana jātnieku vienība jeb 1. atsevišķā jātnieku nodaļa - Latvijas zemessardzes kavalērijas vienība Neatkarības kara laikā.

1918. gada 22. novembrī virsleitnants Georgs Baumans Tukumā sāka veidot jātnieku nodaļu (zirgus saņēma no Vācijas armijas). 1919. gada janvārī vienība kopā ar vācbaltu kavalēristu vienību fon Manteifeļa vadībā veica pārdrošu reidu, ielaužoties Tukumā un atbrīvojot cietumā ieslodzītos. Pēc tam nodaļa - komandieris ritmeistars A.Lēvings (Baumaņa sievasbrālis), - devās uz Liepāju, kur uz tās bāzes 18. februārī tika saformēta 1. atsevišķā jātnieku nodaļa, jaunais komandieris ritmeistars A. Artum-Hartmans (palīgs Lēvings). 1. vads ritmeistara Lēvinga vadībā uz fronti devās jau 24. janvārī, kad Rudbāržos stājās 1. atsevišķā latviešu bataljona komandiera O.Kalpaka rīcībā. 28. janvārī nodaļa piedalījās Skrundas ieņemšanā. Visa nodaļa nosūtīta uz fronti 1. martā, bet 3. martā, pēc Ventas forsēšanas, nodaļas 90 jātnieki izcīnīja pirmo sadursmi ar kādu Sarkanās armijas nodaļu. Pēc ritmeistera Goldfelda eskadrona pievienošanās 7. martā, vienība divkāršojās:

  • 1. eskadrons (kom. A. Artum-Hartmans)
  • 2. eskadrons (kom. ritmeistars Goldfelds)

Marta beigās vienībā bija 181 vīrs (120 zobeni), 157 zirgi, 190 šautenes, 3 smagie un 5 vieglie ložmetēji. 19. aprīlī Mītavā (mūsd. Jelgava) rotmistrs Arnolds Godkalns sāka formēt 3. eskadronu. Turpmāk 1. atsevišķā latviešu jātnieku nodaļa cīnījās Latviešu atsevišķās brigādes sastāvā.

1919. gada 15. maijā nodaļa tika papildināta ar 3. eskadronu un pārformēta par 1. jātnieku divizionu (komandieris Lēvings, štāba priekšnieks Artum-Hartmans).

Literatūra par šo tēmu

  • Jātnieku pulks desmit pastāvēšanas gados. Īss vēsturisks apskats pulka 10 gadu jubilejā. 1919. 5.VII - 1929. 5.VII. / sast. Kopštāls - Jātnieku pulks: Rīga, 1929.
  • Dievs. Tēvija. Pulks. 1. jātnieku pulks. / sast. A.Liepiņš - Gauja: B.v., 1980.
  • K.T. Jātnieku pulka 15. gada svētki. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1197.-1198. lpp.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
  • Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
  • Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
  • Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
  • Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
  • Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
  • Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
  • Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
  • Jēkabsons Ē. Latvijas armijas jātnieku vienības 1919. – 1921. gadā. // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata V. Rīga, 2004. 67.–105. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu