Becoapulveris
No ''Vēsture''
Becoapulveris (no pers. bad : "zāles" + zeher = "inde") – pretinde, pulverveida viela, ko iegūst, saberžot pārakmeņotus veidojumus, kas sastopami dažu lielo zīdītāju (kalnu kazu, antilopju u.c.) kuņģos un dziedzeros. XVII-XVIII gs. Eiropas medicīnā to lietoja kā universālu līdzekli pret daudzām slimībām, uzskatot, ka pulberim iemīt antitoksiskas un antibakteriālas īpašības.
