Bruņas

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Armour.png

Bruņas (angl. armour, kr. доспехи) - no stingra materiāla veidots noteiktas formas speciāls aizsargslānis, kas sargā objektu vai subjektu no ārējas mehāniskas iedarbības. Visbiežāk ar to saprot smagās militārās tehnikas (piemēram, tanku) mehānisku aizsardzību, vai speciāli karavīriem veidotas individuālas bruņas, kas kaujas laikā sargā tos no savainojumiem.

Pie karavīra individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, t.i. bruņām pieder: vairogs, bruņucepure, barmica, uzroči, kājsargi, bruņukrekls, kirasa u.c. XV gs. Rietumeiropā pilns bruņinieka aprīkojums svēra aptuveni 30-35 kg. Individuālās bruņas pamazām pārstāja lietot jaunajos laikos, kad tās izrādījās neefektīvas šaujamieroču priekšā (saglabājās tikai bruņucepures, jaunākajos laikos atkal sāka lietot kirasas tipa bruņuvestes).

Skat. arī: bruņinieks

Literatūra par šo tēmu

  • Atgāzis Māris. Vairogi, bruņucepures un bruņas Latvijā 10.-13. gadsimtā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2002. Nr.3., 21.-53. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu