Džu Sji

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zhu Xi.jpg

Džu Sji (ķīn. 朱熹, piņj. Zhū Xī, 1130.-1200.) – filosofs, neokonfuciānisma skolas izveidotājs. Dzimis 1130. gada 18. oktobrī Jusji, Fudžaņas provincē, Sunu impērijā. Miris 1200. gada 23. aprīlī. Sistematizēja konfuciānisma idejas. Budisma un daoisma ietekmē pievērsās metafizisku problēmu risināšanai. Postulēja, ka dabas likumam li nav formas un īpašību, līdz ar to tas nav pieejams jutekliskai uztverei un izziņai. Taidzji rada kustības spēku jan un pasivitātes spēku , notiekot kustības un miera stāvokļa pastāvīgai savstarpējai nomaiņai. Šajā procesā veidojas 5 pasaules materiālie pirmelementi: ūdens, uguns, koks, metāls, zeme. Par primāro viņš uzskatīja ideālo pirmssākumu li, bet par sekundāru – materiālo pirmssākumu cji. Cilvēka iedzimto dabu Džusi atvasināja no li. Par sabiedrības dzīves pamatu uzskatīja konfuciānisma ētiski politisko priekšrakstu skrupulozu ievērošanu. Viņa kanonizētā mācība vēlāk kļuva par pamatu tradicionālajai ķīniešu izglītības sistēmai.

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

  • Džu Si // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 64.-65. lpp.

  • Percy J. Bruce. Chu Hsi and His Masters. - Probsthain & Co., London, 1922
  • Daniel K. Gardner. Learning To Be a sage. - University of California Press, Berkeley, 1990

  • Chan Wing-tsit. Chu Hsi. / Sung Biographies. Hrsg. Herbert Franke, - Wiesbaden, 1976, Band 1, S. 282–290.; ISBN 3-515-02412-3

  • О сознании (Синь): Из философского наследия Чжу Си (Памятники письменности Востока. СХХII) - Восточная литература, Москва, 2002, C. 318
  • Мартынов А.С. Буддизм и конфуцианцы. Су Дун-по (1036-1101) и Чжу Си (1130-1200). / Буддизм, государство и общество в странах Центральной и Восточной Азии в средние века. - Наука, Москва, 1982, С. 206-316.

Resursi internetā par šo tēmu