Deisms

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Deisms (fr. deisme, no lat. deus - dievs) - apgaismības laika reliģiski filozofisks uzskats, saskaņā ar kuru Dievs tiek atzīts tikai par pasaules pirmcēloni, noliedzot tā turpmāko līdzdalību norisēs un procesos pasaulē: tā pēc radīšanas atstāta savu pašas likumu darbības varā. Kā koncepciju to noformulēja H.Čerberijs (Edward Herbert, 1st Baron Herbert of Cherbury, 1583.-1648.), kā satrījums uz pasauli deisms strauji izplatījās Rietumeiropā Apgaismības laikā.

Literatūra par šo tēmu

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992, 331. lpp.
  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 75. lpp.

  • James A. Herrick . The Radical Rhetoric of the English Deists: The Discourse of Skepticism, 1680-1750 - University of South Carolina Press, 1997

  • Gotthart Victor Lechler. Geschichte des englischen Deismus. - Hildesheim, 1965

Resursi internetā par šo tēmu