Etingeni

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Oettingen Wappen.png

fon Etingeni (von Oettingen, kr. фон Эттинген) - vācbaltiešu muižniecības dzimta Livonijā, Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Etingenu dzimtas priekšteči ieceļojuši Latvijā jau XV gs. beigās kā bagāti tirgotāji: 1480. gadā Lamberts Otings (Lambert Ottingh) avotos parādās kā Rēveles birģeris (nav nekādas radniecības ar dižciltīgo fon Etingenu dzimtu Bavārijā). Nepārtraukta dzimtas līnija izsekojama no tirgotāja, Rīgas birģermeistara, Lielās ģildes eltermaņa Everta Otinga (Ewert Otting, ?-1581). Darbojušies gan pilsētu pārvaldē, gan tieslietu sistēmā un izglītībā. 1687. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI par īpašiem nopelniem kroņa labā iecēla Rīgas rātskungu Johanu Etingu (Johann Oetting) Zviedrijas dižciltīgo kārtā ar uzvārdu fon Etingeni (von Oettingen). Fon Etingenu dzimta ar Rīgu un Latviju palikuši saistīti līdz pat piespiedu izceļošanai 1939. gadā.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes civilgubernators (1862-1868), Rīgas pilsētas galva (1886-1889) Augusts fon Etingens; Tērbatas Universitātes rektors (1868-1876), Dr.med. Georgs fon Etingens; Tērbatas universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns, literāts, sociālās ētikas pamatlicējs Aleksandrs fon Etingens (Alexander Konstantin von Oettingen, 1827-1905); pasaulslavenais fiziķis, profesors Tērbatas universitātē, Leipcigas Karaliskās Zinātņu biedrības biedrs, Dr.phys. Artūrs fon Etingens (Arthur von Oettingen, 1836-1920); pulkvedis Otto fon Etingens (Otto von Oettingen, 1866-1920); Prūsijas karaliskais staļļmeistars, ievērojamais zirgu selekcionārs Burhards fon Etingens (Burchard von Oettingen, 1850-1923); mākslas vēsturnieks, literāts Volfgangs fon Etingens (Wolfgang von Oettingen, 1859-1943).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Kalkūnes (Kalkuhnen), Medumu (Meddum), Berķeneles (Berkenhegen) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu