Gošs Aurobindo

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aurobindo Gošs

Aurobindo Akroids Gošs jeb Šrī Aurobindo (Aurobindo Akroyd Ghosh, Sri Aurobindo, 1872.-1950.) - filosofs, politiķis, t.s. "integrālās vedantas" jeb integrālās jogas pamatlicējs, viens no indiešu nacionālās atbrīvošanās kustības radikālā spārna līderiem. Dzimis 1872. gada 15. augustā Kalkutā (Calcutta), Britu impērijas domīnijā. Piecu gadu vecumā sācis apmeklēt klostera skolu Dardžilingā (Darjeeling). 1879. gadā aizsūtīts uz Lielbritāniju, kur 20 gadu vecumā beidza izglītoties, absolvējot Karalisko koledžu Kembridžā (King's College, Cambridge University). 1893. gadā atgriezās Bengālijā. Turpmākos 13 gadus Aurobindo ir ierēdnis Barodas (Baroda) municipalitātē, paralēli lasot lekcijas par angļu un franču literatūru vietējā universitātē. Pēc 1905. gada bengāļu nemieriem, aktīvi iesaistījās politikā, pieslejoties nacionālās atbrīvošanās kustībai (turpmākajos gados vairākkārt arestēts). 1906. gadā pārcēlās uz dzīvi Kalkutā, kur kļuva par Nacionālās koledžas rektoru. Pēc otrā aresta, esot Kalkutas Aliporas centrālcietumā (Alipore Central Jail in Kolkata, 1908.-1909.), piedzīvojis garīgu aicinājumu. Pārcēlās uz dzīvi Pudučerijā (Puducherry), tai laikā Francijas kolonijā, lai pievērstos religiskai praksei un filosofijai. Laikā līdz 1910. gadam viņa uzskatos dominēja tādi motīvi kā nāciju tiesības uz patstāvīgu attīstību, iimperiālistiskās politikas kritika utt., bet vēlākos gados pievērsās reliģijai un kreiso kustību kritikai. Centās noformulēt sabiedrības attīstības "trešo ceļu", kas nebūtu ne kapitālisms, ne sociālisms. 1922. gadā izveidoja savu reliģisku sektu un ašramu. Mēģināja apvienot dažādo vedantas virzienu elementus ar Rietumu filosofijas (Hēgelis, Bredlijs, Aleksanders) elementiem. Postulēja, ka cilvēces vēstures gaitā tā evolucionējot no "zemapziņas" uz apziņu un "virsapziņu", un tieši šīs "virsapziņas" sasniegšana esot vēstures mīklas atminējums un cilvēces cerību piepildījums. Visai kritiski raudzījās uz daudzām tradicionālās kultūras parādībām, piemēram, ideju, ka sevis un augstākās realitātes izzināšanas, kā arī personības harmonizēšanas nepieciešams nosacījums ir meditēšana norobežotībā no apkārtējās pasaules, no vides, kura ir ne vairāk kā ilūzija un ciešanu avots - Gošs ir visai skeptisks attiecībā pret šādas meditatīvās pašizolācijas efektivitāti, uzsverot, ka Himalaju kalnu izolācijā iegūtā apskaidrība un psiholoģiskā neatkarība bieži vien visai ātri izplēnē, jogam atgriežoties mūsdienu sabiedrībā un saduroties ar ikdienas dzīves problēmām, iesaistoties spriedzi radošā saskarsmē ar citiem cilvēkiem utt. Zināmākie filosofiskie darbi: "Dievam patīkama dzīve", "Cilvēces vēstures cikls", "Cilvēces vienotības ideāls". Miris no aknu nepietiekamības 1950. gada 5. decembrī Pudučerijā.

Literatūra par šo tēmu

  • Ghošs Aurobindo // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 138. lpp.

  • Ramdhari Singh 'Dinkar'. Sri Aurobindo: Meri Drishti Mein. - Lokbharti Prakashan: New Delhi, 2008
  • Heehs Peter. The Lives of Sri Aurobindo. - Columbia University Press, 2008, p. 381
  • Georges van Vrekhem. Beyond Man - The Life and Work of Sri Aurobindo and The Mother. - HarperCollins Publishers India: New Delhi, 1999, ISBN 81-7223-327-2

  • Otto Wolff. Sri Aurobindo. - Rowohlt Taschenbuch: Reinbek, 1988, ISBN 3-499-50121-X
  • Wilfried Huchzermeyer. Der Übermensch bei Friedrich Nietzsche und Sri Aurobindo. - Verlag Hinder und Deelmann, 1986, 122 Seiten, ISBN 3-87348-123-5
  • Maggi Lidchi-Grassi. Das Licht, das in den Abgrund schien. - Sri Aurobindo Ashram Press, 1994, ISBN 81-7058-517-1

  • Сатпрем. Шри Ауробиндо или путешествие Сознания. - Глобус: Москва, 1992
  • Федоренко Г. Интегральный подход Ауробиндо Гхоша как попытка синтеза Западного материализма и Восточного спиритуализма. - СПбГУ: СПб., 2003
  • Шри Ауробиндо. Тайна Вед. - Адити: Москва, 2004, ISBN 5-7938-0034-4
  • Шри Ауробиндо. Эссе о Гите. - Адити: Москва, 2001, ISBN 5-7938-0020-4

Resursi internetā par šo tēmu