Kārtu pārstāvniecības monarhija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kārtu pārstāvniecības monarhija jeb kārtu valsts (vāc. Ständestaat; kr. cословно-представительная монархия) - sabiedrības pārvaldes sistēma lielākajā daļā Eiropas valstu vēlajos viduslaikos, pārejas periodā no senjorālās monarhijas uz absolūto monarhiju, kad valsts pārvaldē ar likumdevēja funkcijām, ierobežojot monarha vienpersonisko varu, darbojās kārtu pārstāvniecības delegātu kopsapulce, kas sanāca regulāri vai pēc vajadzības; svarīgākajos jautājumos aizstājot monarhu padomes (kurās monarhs padomniekus uzaicināja pats).

T.i. vienlaikus šādā valstī pastāvēja divi vienlīdzīgi tiesību subjekti: zemes kungs (senjors un sizerens) un kārtu pārstāvniecība. To savstarpējās attiecības noteica nevis likums, bet līgums. Kā zemes kugam, tā kārtām bija savas finanses, savs karaspēks, savi diplomātiskie pārstāvji

Skat. arī kārtu pašpārvalde

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 34. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu