Kanons

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kanons (no sengr. kanon - burt. "taisna nūja", - "mērkoks", "likums, norma") - likums, norma. Kristietībai kļūstot par Romas valsts reliģiju, apzīmējums ieguva tiesisku nozīmi Baznīcas terminu izpratnē: likums, ko izdevusi sinode, baznīcas koncils vai pat personīgi bīskaps. Baznīcas lietoto terminu valodā vārdam "kanons" ir 4 nozīmes: svēto grāmatu kopums, klēriķu saraksts, liturģisks žanrs, baznīcas tiesību normas. Savukārt Konversācijas vārdnīcā jēdzienam kanons ir astoņas nozīmes un tikai viena no nozīmēm attiecas uz teoloģijas disciplīnu, pārējās nozīmes skaidro terminu filozofijā, literatūrā, mūzikā, arhitektūrā, plastiskajā mākslā, grāmatu iespiešanā, kā arī vārds "kanons" apzīmē dzimtsnomnieka atlīdzība.

Skat. arī kanoniskās tiesības