Koncentrācijas nometne

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometņu ieslodzīto marķējuma simbolu tabula

Koncentrācijas nometne (an. concentration camp, vc. Konzentrationslager, kr. концентрационный лагерь) - no ārpasaules nošķirts un apsargāts, brīvdabas ieslodzījuma vietas komplekss lielu ļaužu masu izolēšanai - no ārpasaules norobežots un apsargāts pagaidu ēku komplekss, kurā iespējams lielā skaitā izolēt varai nevēlamus civiliedzīvotājus vai sagūstītās militārpersonas (kombatantus).

Koncentrācijas nometņu mērķis ir preventīvs: nepieļaut militārpersonu vai civilistu (politisko pretinieku) iesaistīšanos valstij vai režīmam naidīgās akcijās, novērst potenciālos draudus valstij (vai režīmam), ko varētu radīt šo cilvēku grupu atrašanās brīvībā. Līdz II pasaules karam koncentrācijas nometnes uzskatīja par pieņemamu veidu, kā izolēt lielas cilvēku grupas kara vai nekārtību apstākļos. Tikai pēc kara, kad atklājās patiesība par masu mirstību nacistu un vēlāk arī padomju koncentrācijas nometnēs, šis nometņu apzīmējums ieguva jaunu nozīmi jau ar ārkārtēji negatīvu attieksmi.

Vēsturē pirmo zināmo “reconcentrados”, jeb “koncentrācijas nometni” izveidoja Spānijas armijas ģenerālis Valeriano Veilers 1895. gadā, apspiežot sacelšanos Kubā. Pēc tam koncentrācijas nometnes masveidā sāka izmantot Lielbritānijas armija t.s. angļu-būru kara laikā (1899.-1902.). Lai liegtu būru partizāniem iespēju saņemt pārtiku un izlūkošanas ziņas, ģenerālis lords Kitčeners pavēlēja britu armijai “iztīrīt” iekaroto Transvālu un Oranjas upes baseinu. Lielākā daļa būru civiliedzīvotāju – vīrieši, sievietes, bērni, sirmgalvji, - tika izrauti no to mājām un ieslodzīti pie dzelzceļu tīkla atzarojumiem izveidotās koncentrācijas nometnēs, kurās valdīja ārkārtīgi smagi sadzīves apstākļi, pārtikas un medicīnas trūkums, kas noveda pie vairāk nekā 26 000 būru, galvenokārt sieviešu, bērnu un vecāku cilvēku, nāves. Būri, kuriem šīs nometnes kļuva par genocīda simbolu, tās dēvēja par “laagers”. Koncentrācijas nometnes izveidoja visas karojošās puses I pasaules kara laikā, jo dažādu armiju gūstā nonāca liels skaits pretinieku karavīru. Somijā Pilsoņu kara laikā tika izveidotas nometnes sagūstītajiem sarkanarmiešiem un šo nometņu smagajos apstākļos gāja bojā liels skaits internēto. Arī Latvijas iedzīvotāji vēl pirms 1934. gada apvērsuma bija guvuši pieredzi vai priekšstatu par šādām nometnēm: daudzi Krievijas impērijas armijas latviešu karavīri ilgus gadus pavadīja karagūstekņu nometnēs Vācijā. Latvijā Neatkarības kara laikā (1919.-1920.) tika izveidotas koncentrācijas nometnes gan Pagaidu valdības kontrolētajā teritorijā, gan LSPR, kurās internēja politiski neuzticamas personas. Krievijā koncentrācijas nometnes sāka veidot 1918. gadā saskaņā ar KPFSR TKP lēmumu "Par sarkano teroru" (skat. GULAGs). 1934. gadā, Polijā pēc iekšlietu ministra slepkavības Bereza Kartuskā izveidotajā koncentrācijas nometnē piecu gadu laikā tika ievietots 3091 ieslodzītais – ukraiņu un poļu nacionālisti, kā arī komunisti. Latvijas Republikā tika izveidotas t.s. Valmieras koncentrācijas nometne 1919. gadā un Liepājas koncentrācijas nometne 1934. gadā. 30. gadu otrajā pusē līdz pat II Pasaules kara beigām Vacijā nacisti izveidoja plašu “Konzentrationslager” tīklu, sākotnēji to izmantojot politiskās opozīcijas izolēšanai, pēc tam karagūstekņu un režīmam vienkārši nevēlamu personu ieslodzīšanai un vergu darba spēkam. Liela daļa šo koncentrācijas nometņu turpināja funkcionēt arī pēc Vācijas kapitulācijas, tikai nomainot ieslodzīto kontingentu. PSRS okupācijas zonā 1948. gadā nometnes tika pakļautas GULAGa administrācijai, bet 1950. gadā likvidētas (nometņu aprīkojumu izveda uz PSRS, kur turpināja izmantot GULAGa koncentrācjas nometnēs.

Avoti un literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 284. lpp.
  • LVVA, 2574. f., 4/1.apr., 66. l. – Vecauces koncentrācijas nometne
  • LVVA, 1468. f., 1. apr., 139. l., 300., 383. lp. – Valmieras koncentrācijas nometne
  • Ērglis Dzintars. Padomju karagūstekņu nometnes nacistu okupētajā Latvijā: historiogrāfijas apskats. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2005., Nr3., - 84.-105. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu