Kukluksklans

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kukluksklans (an. Ku Klux Klan; KKK) - pēc ASV pilsoņu kara izveidojušās bruņotas pašaizsardzības vienības sakautajos un izpostītajos dienvidu štatos valdošā beztiesiskuma un kriminogēnās situācijas apstākļos. Veica t.s. tautas policijas funkcijas apstākļos, kad valsts policija nevēlējās vai nespēja pildīt savus pienākumus. Tā kā kriminālnoziegumus dienvidu štatos lielāko tiesu veica melnādainie iedzīvotāji - bijušie vergi, - kas nu bija palikuši bez iztikas līdzekļiem un darba, šīs kukluksklans par savu ideoloģiju izvēlējās rasismu un cīņu pret melnādaino emancipāciju, kā arī naidīgu nostāju pret Romas Katoļu baznīcu un strādnieku arodbiedrībām. Visai drīz organizācija pārvērtās par visai daudzkaitlīgu paramilitāru struktūru, kas centās panākt savus iekšpolitiskos mērķus, izmantojot teroru: vardarbību un iebiedēšanu. 1870. un 1871. gados ASV valdība izdeva normatīvos aktus, kas aizliedza kukluksklana darbību, taču tas turpināja pastāvēt nelegāli. Kukluksklana biedru un atbalstītāju skaits lielā mērā bija atkarīgs no situācijas ASV kopumā: labklājības gados skaits samazinājās, bet sākoties melnādaino nemieriem un saasinoties kriminogēnajai situācijai - pieauga. Vislielāko skaitu tas sasniedza pēc 1. pasaules kara, kad mājās no frontes atgriezās lielas skaits melnādaino karavīru: 1920. gadu sākumā sevi pie kukluklana pieskaitīja aptuveni 4 000 000 baltādaino amerikāņu. 1930. gados pie organizācijas sevi pieskaitīja vairs līdz 30 000 cilvēki. Kukluksklans sašķēlās autonomas grupas, kuras vienoja kopīga izcelsme, rituāli un tērpi, rasisms kā ideoloģija, taču vairs nebija kopīgas struktūras un virsvadības. 20. gs. otrajā pusē kukluksklans vairs bija mazskaitlīgu marginālu rasistu pulciņi (1990. gados aptuveni 150 grupas ar apmēram 8000 biedriem), kas pulcējās fermu šķūņos, dedzināja krustus un pļāpāja par baltās rases bojāeju.