Vasalis

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Lēņa vīri)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vasalis (no lat. vassus - "karavīrs"; fr. vassal, vāc. Vassal, Lehnsmann, kr. вассал - no jaunlat. vassalus) - hierarhijā augstākstāvošam sizerenam kalpojoša brīva persona, kura par militāro dienestu u.c. pienākumu pildīšanu no senjora saņēma (uz vasalitātes pienākumu pildīšanas laiku) zemi (lēni - ne tikai zemi un tās bagātības, bet arī cilvēkus), amatu vai citu materiālu labumu, kā arī tiesisko aizsardzību.

Visbiežāk pieprasītās un viscienījamākās lēņa gaitas bija karadienests ar paša vasaļa zirgu, bruņām un ieročiem, kas tika iegādāti par ienākumiem no lēņa. Godājams pienākums bija arī lēņa kunga pavadīšana ceļojumos. Taču pastāvēja arī daudzi tā dēvētie gaitas vasaļi, kuri strādāja sizerena pilīs un muižās kā kalēji, namdari, mūrnieki un citi amatnieki, zirgupuiši, pavāri, ziņneši, pārvaldnieki. Dažkārt lēni piešķīra kā balvu par ilgu un uzcītīgu dienestu, varonību karā vai citiem nopelniem. Gan gaitas, gan karavīri vasaļi vienādām tiesībām, kuru galvenā iezīme bija vasaļa brīvība no visām klaušām un nodevām, izņemot lēņa dienestu. Visus ienākumus, ko sniedza izlēņotais labums, drīkstēja paturēt pats vasalis. Lēni varēja nodot mantiniekiem. Ja vasalis nepildīja dienestu vai mira bez mantiniekiem, lēnis atgriezās atpakaļ sizerena valdījumā. Lēnis nebija privātīpašums, bet tikai valdījums, dienesta zeme, kuru bez sizerena atļaujas nedrīkstēja dalīt, ieķīlāt vai pārdot. Ja vasalis lauza uzticību kungam (felonija), tad zaudēja savu lēni.

Prūsijā Ordeņa zemēs vietējiem piešķirto lēņu skaits mērāms simtos, bet Rietumlatvijā uz 1559. gadu bez kuršu ķoniņiem vēl zināmas vismaz divdesmit vietējās izcelsmes lēņavīru dzimtas. Vietējās izcelsmes vasaļus dēvēja par par novadniekiem (nowadneeken, ar "novadu" saprotot norobežotu zemesgabalu). Turklāt vietējie iedzīvotāji lēņus saņēma pēc kuršu lēņa tiesībām, kas nozīmēja paplašinātas mantojuma tiesības: dēlu trūkuma gadījumā kuršu lēņus drīkstēja mantot arī brāļu un brālēnu dēli. Lēņa vīra tiesības Livonijas bīskapijās bija plašākas nekā Ordeņa valstī: bīskapu lēņa vīri varēja tiesāt zemniekus, kas dzīvoja uz lēņa, un šos lēņus varēja mantot arī pa sieviešu līniju.

Skat. arī: lēņa tiesības, benefīcijs, lēnis, omāžs, komendācija, leimaņi, ķoniņi

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 11. lpp.
  • Dzenis A. Vietējās izcelsmes lēņa vīri Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 70.-88. lpp.

  • Rouche, Michel. Private life conquers state and society. // A History of Private Life vol 1 / Paul Veyne, ed. - Harvard University Press, 1987, ISBN 0-674-39974-9

Resursi internetā par šo tēmu