Latvijas Republikas Pagaidu valdība

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Latvijas Pagaidu valdība)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
LR Pagaidu valdiba 1919.jpg

Latvijas Pagaidu valdība (an. Latvian Provisional Government; vc. Die Lettländische Provisorische Regierung; kr. Временное правительство Латвии) - 18.11.1918. proklamētās Latvijas Republikas valdība, ko 19.11.1918. izveidoja Latvijas Tautas padomes sēdē. To veidoja 11 ministri un valsts kontrolieris. Sākotnējo Ministru kabinetu veidoja tikai etniskie latvieši. Citu vietējo tautu pārstāvji tika pielaisti zemākos amatos.

pirmais Ulmaņa ministru kabinets

  • ministru prezidents - K. Ulmanis
  • ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
  • iekšlietu ministrs - M. Valters
    • vietnieks R. Benuss
  • apsardzības ministrs - J. Zālītis (no 6.12.1918.)
  • finanšu ministrs - K. Puriņš
  • tieslietu ministrs - P. Juraševskis (no 3.12.1918.)
  • tieslietu ministrijas pārvaldnieks - E. Strautnieks (no 15.03.1919.)
  • zemkopības ministrs - K. Ulmanis (līdz 20.12.1918.), J. Goldmanis (no 20.12.1918.)
  • satiksmes un darbu ministrs - T. Hermanovskis
  • skolu (izglītības) ministrs - K. Kasparsons
    • vietnieks K. Kellers (Baltiešu demokrātiskā partija)
  • tirdzniecības un rūpniecības ministrs - S. Paegle (no 27.11.1918.)
    • vietnieks A. fon Klots (Baltiešu progresīvā partija)
  • apgādības ministrs - K. Ulmanis
  • valsts kontrolieris E. fon Rozenbergs (Baltiešu progresīvā partija)

Sakarā ar LSPR bruņoto spēku uzbrukumu, 1919. gada 3. janvārī evakuējās uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju.

16. aprīļa pučā šis ministru kabinets tika gāzts, vairāki locekļi arestēti (pārējie paglābās Liepājas reidā uz kuģa "Saratov", kur tos apsargāja Lielbritānijas un Francijas kara kuģi).

Brimmera-Borovska kabinets

Liepājā tika saformēts jauna Latvijas Pagaidu valdība, t.s. Brimmera-Borovska kabinets:

  • ministru prezidents, iekšlietu ministra v.i. - prokurors O.Borkovskis (Oskar Borlcowsky, Borkowsky)
  • finanšu ministrs, apsardzības ministra v.i. - J. Seskovs
  • tieslietu ministrs - Dr. P.Sokolovskis
  • ārlietu ministrs H. fon Brimmers (Vācbaltu reformu partija)
  • zemkopības ministrs - K.Sleinis
  • apgaismošanas ministrs - luterāņu mācītājs J.Kupčs

u.c.

Niedras ministru kabinets

10. maijā to nomainīja t.s. A. Niedras valdība:

  • Ministru prezidents - Andrievs Niedra
  • Satiksmes ministrs - Heinrihs fon Brimmers (Vācbaltu reformu partija)
  • Tirdzniecības ministrs - J. Šmits
  • Tautas apgaismošanas ministrs izpildītājs - Jūlijs Kupčs
  • Zemkopības ministra vietas izpildītājs - K. Sleinis (vēlāk J. Ansbergs)
  • Finansu ministrs - J. Seskovs (vēlāk E.Švarcs)
  • Ceļu ministrs - K. Burkevics
  • Iekšlietu ministrs - O. Borkovskis (vēlāk amatu apvienošanas kārtībā A.Niedra)
  • Tieslietu ministrs - Dr. P. Sokolovskis
  • Kara ministrs - Dr. T.Vankins (no 15.05.)
  • Pārtikas (apgādes) ministra v. i. - A. Krastkalns
  • Ārlietu ministra v. i. - Heinrihs fon Brimmers (tika iecelts Zigfrīds Anna Meierovics, taču tas atteicās no posteņa)
  • Valsts darbu ministrs – J.Kampe

Daļa Antantes misiju (ASV) atzina jaunā kabineta leģitimitāti uzskatot, ka viņiem ir darīšana ar valsti, nevis konkrētām personām, citi (Lielbritānija) pieturējās pie pozīcijas, ka vienīgā leģitīmā Latvijas valdība esot K. Ulmaņa vadītais kabinets. Pēc Latvijas zemessardzes sakāves Cēsu kaujās, 24.06.1919. šis Latvijas Pagaidu valdības ministru kabinets pasludināja pašatlaišanu.

otrais Ulmaņa ministru kabinets

8. jūlijā gāztais K. Ulmaņa vadītais ministru kabinets uz kuģa ieradās Rīgā, kuru līdz tam pārvaldīja sākumā Igaunijas okupācijas spēki, pēc tam sabiedroto spēki britu pulkveža S. Dž. Talentss (Tallents). Pēc Antantes misijas pārstāvju pieprasījuma, K.Ulmanis 13. jūlijā sastādīja jaunu Pagaidu valdības (kopš 28.06.1919. Pagaidu valdība tika dēvēta par "Ministru kabinetu") sastāvu, iekļaujot valdībā arī 3 etnisko minoritāšu pārstāvjus, kuru skaitu pēc Vācijas armijas evakuācijas no LR teritorijas samazināja līdz 2 (14.07.1919.-09.12.19191.):

  • ministru prezidents - K. Ulmanis
  • ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
  • iekšlietu ministrs - M. Valters (līdz 30.08.1919.)
  • iekšlietu ministra vietas izpildītājs A. Birznieks (no 01.09.1919.)
  • apsardzības ministrs - D. Simonsons (līdz 10.09.1919.), K. Ulmanis (no 10.09.1919.)
  • finanšu ministrs - R. Erharts
  • tieslietu ministrs - E. Magnuss
  • zemkopības ministrs K. Ulmanis (līdz 04.09.1919.), A. Kalniņš (no 05.09.1919.)
  • satiksmes un darba ministrs - T. Hermanovskis
  • izglītības ministrs - K.Kasparsons
  • tirdzniecības un rūpniecības ministrs - J. Zēbergs
  • valsts kontrolieris - P. Mincs

trešais Ulmaņa ministru kabinets

Pēc Bermontiādes visiem MK locekļiem nelatviešiem tika likts priekšā demisionēt, un tika izveidots jauns ministru kabinets (10.12.1919.-11.06.1920.):

  • ministru prezidents un apsardzības ministrs - K. Ulmanis
  • ārlietu ministrs - Z.A. Meierovics
  • iekšlietu ministrs - A. Bergs
  • finanšu ministrs - R. Erhards (līdz 14.03.1920.), K. Puriņš (no 15.03.1920.)
  • tieslietu ministrs - K. Pauļuks
  • zemkopības ministrs - A. Kalniņš
  • satiksmes un darbu ministrs - T. Hermanovskis
  • izglītības ministrs - K. Kasparsons
  • tirdzniecības un rūpniecības ministrs K. Bušs
  • apgādības ministrs - J. Blumbergs
  • valsts kontrolieris - P. Mincs

Pagaidu valdības pilnvaras beidzās līdz ar Latvijas Republikas Satversmes Sapulces sasaukšanu 01.05.1920. (12.06.1920. Pagaidu valdības vietā stājās Latvijas Republikas Satversmes Sapulces izveidotais Ministru kabinets).

Skat. arī: Latvijas padomju valdība, Latvijas pagaidu padomju valdība

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 86. lpp.
  • Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991. 3, 3.-9.lpp.; 1992. 1(4), 3.-13.lpp.
  • Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
  • Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930. 65.-73.lpp.
  • 1918.-1920.gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. - Latvijas Vēstnesis: Rīga, 2013., 800 lpp. ISBN 978-9984-840-27-7

Resursi internetā par šo tēmu