Marksisms

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Marksisms (an. Marxism, vc. Marxismus, kr. марксизм) - K.Marksa un Fr.Engelsa sociālpolitiska teorija par to, ka ražošanas veids nosaka sabiedriskās attiecības un par kapitālisma uzplaukumu un neizbēgamo bojā eju sabiedrībā valdošo pretrunu dēļ, traktējot brīvā tirgus sabiedrību kā ekspluatācijas un apspiešanas sabiedrību. Šīs doktrīnas pamatā ir Marksa traktētais virsvērtības jēdziens, neapmaksātais darbs, tā augļu piesavināšanās mehānisms. Šādā brīvas konkurences sabiedrībā agri vai vēlu saimniecība un ražošana nonāks mazākās sabiedrības daļas īpašumā un kontrolē, pārējai sabiedrībai kļūstot par slikti apmaksātu darbaspēku bez iespējas pašiem uzkrāt kapitālu. Kapitāla uzkrāšana mazākuma rokās likumsakarīgi novedīšot pie proletariāta absolūtas un relatīvas nabadzības. Tālāk - sabiedrības vairākuma stagnēšana nabadzībā, samazinoties pirkstpējai. Rezultātā rodas pārprodukcijas krīzes, bezdarbs, noieta tirgus sašaurināšanās, un katrs jauns krīzes cikls tuvina sociāļo eksploziju - revolūciju. T.i. saasināsies pretrunas starp ražošanas sabiedrisko raksturu un privāto saražotā produkta piesavināšanās formu, kā sekas - neizbēgams sociāls apvērsums, vardarbīga (t.s. sociālistiskā revolūcija un pasaules revolūcija) vai mierīga pāreja uz sociālismu un tālāk uz komunismu. Laika gaitā teorijas autori - K.Markss un Fr.Engelss - vairākkārt koriģēja savas idejas, mainoties pašu autoru uzskatiem, kā rezultātā marksisma sekotāji guva visai pretrunīgus priekšstatus par teoriju, kuras pamatkoncepcija tika izstrādāta XIX gs. 40.-50. gados, bet ievērojami papildināta un mainīta gadsimta otrajā pusē. Līdz ar to marksisms lika pamatus virknei dažbrīd pat visai atšķirīgu komunistisku, sociāldemokrātisku un sociālistisku politisku kustību, kā arī ievērojami ietekmēja anarhismu u.c. XIX-XX gs. kreisās ideoloģijas. XIX gs. beigās kapitālismam humanizējoties, arī marksisma ideju sekotāji koriģēja savu attieksmi pret pastāvošo pasauli, izveidojot divus pamatvirzienus. Vienā daļā (t.s. sociāldemokrātiskajā virzienā) prevalēja sabiedrības stabilitātes un sociālā taisnīguma nodrošināšanas vēlme, izmantojot demokrātijas institūtus, t.i. iekļaujoties pastāvošajā kārtībā panākt nabadzīgo slāņu un sieviešu politiskās tiesības, regulētu darba likumdošanu, nodrošinājumu darba spēju zaudēšanas vai vecuma gadījumā, tiesības uz neatliekamo veselības aprūpi un izglītību utt., ko panāktu sociālu reformu ceļā. Otra daļa (t.s. komunistiskais virziens) sliecās uz radikālismu (Krievijas impērijā tie bija lielinieki), uzskatīja, ka sociālā spriedze sabiedrībā tikai pieaug un tas izvirza strādniecībai uzdevumu veikt savu "vēsturisko misiju", t.i. sagrābt politisko varu bruņotā ceļā, lai pēc tam ar šīs politiskās varas instrumentiem veiktu sociālekonomiskos pārkārtojumus sabiedrībā. Marksistiskā pieeja jebkuram sociālās pasaules fenomenam uzsver prakses svarīgumu, teorētiskajai izpētei atstājot pakārtotu lomu.

Teoriju virzieni XX gs.:

  • Strukturālais marksisms (Structural Marxism) - galvenokārt balstās uz franču teorētiķa Luisa Altusera (Louis Althusser) un tā sekotāju darbiem Rietumeiropā 1960.-1970. gados.
  • Neomarksisms (Neo-Marxism) - orientējas uz tiem Kārļa Marksa darbiem, kas tika sarakstīti pirms Engelsa ietekmes.
  • Frankfurtes skola (The Frankfurt School) - neomarksisma virziens, radies Sociālo Pētījumu institūtā Frankfurtes Universitātes mācībspējku un studentu vidē.
  • Kulturmarksisms (Cultural Marxism) - akcentē kultūras lomu sabiedrībā.
  • Analītiskais marksisms (Analytical Marxism) - 1980. gados intelektuāļu vidē izveidojies teorētiskā marksisma virziens Rietumeiropā.
  • Marksistiskais humānisms (Marxist humanism) - neomarksisma novirziens, kas galvenokārt savu uzmanību velta Kārļa Marksa agrajiem darbiem, it īpaši atsvešinātības teorijai.
  • Postmarksisms (Post Marxism) - virziens sociālpolitiskajā domā, kas balstās uz Kārļa Marksa un Marksistu pētījumu pamatiem, taču veido jaunas doktrīnas un koncepcijas.
  • Marksistiskais feminisms (Marxist Feminism) - feminisma paveids, kurš pievēršas kapitālisma pārveidošanai tā, lai novērstu sieviešu diskrimināciju.

Skat. arī: blankisms, Internacionāle, marksisms-ļeņinisms, staļinisms, šuļatikovisms, zinātniskais komunisms, VK(b)P, eseri, Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Spartaka savienība, Latviešu sociāldemokrātu savienība, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Vakareiropas latviešu sociāldemokrātu savienība

Literatūra par šo tēmu

  • Malahovska Lidija. Divdesmitā gadsimta vēstures problēmas. Metodisks līdzeklis. - Mācību apgāds NT: Rīga, 1997. - 136 lpp. ISBN 9984-617-01-7

  • Callinicos Alex. The Revolutionary Ideas of Karl Marx. Bloomsbury. - Bookmarks: London, 2010 (1983). ISBN 978-1-905192-68-7
  • Avineri Shlomo. The Social and Political Thought of Karl Marx. - Cambridge University Press, 1968
  • Cedric J. Robinson. Black Marxism: The Making of the Black Radical Tradition. - University of North Carolina Press, 2000, ISBN 0-8078-4829-8

Resursi internetā par šo tēmu