Nīlas ieleja

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nīlas ieleja

Nīlas ieleja (an. Nile Valley, kr. долина Нила) - reģions Ziemeļaustrumāfrikā starp Sahāras tuksnesi un Sarkano jūru, kur no dienvidiem uz ziemeļiem plūst lielākā reģiona upe Nīla (ēģ. Ḥ'pī, sengr. Νειλος - "upes ieleja"), kuru apņem šaura, auglīga un viendabīga (izņemot deltu) zemiene, bet tālāk ieskauj klinšainas augstienes: ap 1000 km gara šaura augllīgas zemes josla gar upes grastiem, platākajās vietās ieleja sasniedzot 10-15 km platumu. Lielā mērā norobežota no ārpasaules: rietumos tuksneši un pustuksneši, austrumos Suecas pāreja un Sinaja tuksnesis, dienvidos kalnu masīvi un nepārvaramas krāces, ziemeļos - deltas purvi un džungļi (~250 km garumā gar Vidusjūras piekrasti). Ieleju veido viegli izskalojami ieži, tāpēc upe nes sev līdzi daudz sīku augsnesdaļiņu, pa ceļam tos sasmalcinot vēl vairāk un pārvēršot dūņās, kuras ikgadējos regulārajos plūdos nosēdās līdzenumā ap upi, veidojot ideālu augsni lauksaimniecības kultūrām (ik gadu jūlijā, kad dienvidos sākās lietus sezona, upe izkāpa no krastiem un pārpludināja visu ieleju, dažviet ūdens līmenim paceļoties pat par 10 m un līdz pat oktobrim Nīlas ieleja līdzinājās jūrai; kad plūdi beidzās un ūdens līmenis noplaka, zemi klāja irdenai un auglīga dūņu kārta, kas veidoja auglīgu augsne). Klimats karsts un sauss, lietus nelīst gandrīz nemaz. Ap VI gadu tūkstoti p.m.ē. šeit norisinājās t.s. zemkopības revolūcija, un pāreja uz lauksaimniecību. IV gt.p.m.ē. izveidojās viena no pirmajām civilizācijām, t.s. Senā Ēģipte.

Resursi internetā par šo tēmu