Novgorodas zeme

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Novgoroda.jpg
XII-XIII gs. mija

Dižā Novgoroda (Великий Новгород), padomju historiogrāfijā Novgorodas feodālā republika (kr. Новгородская феодальная республика) - valstisks veidojums Austrumeiropas ziemeļos viduslaikos. izveidojās, sairstot Kijevas lielkņazistes centrālajai varai, tai sašķeļoties dalienu kņazistēs, 1136. gadā (kad novgorodieši padzina kņazu Vsevolodu). 15. gs. šīs pilsētvalsts kontrolē bija teritorija no Baltijas jūras rietumos līdz Ziemeļurāliem austrumos un no Barenca jūras ziemeļos līdz Volgas augštecei dienvidos. Augstākā varas institūcija bija tautas sapulce - veče, bet izpildvara piederēja Bajāru padomei, amatpersonas ievēlētas. Sākotnēji karaspēku vadīja no malas pieaicināts kņazs, (vēlāk večes ievēlēts tūkstošnieks). 1478. gadā Novgorodu iekaroja un 1510. gadā tās teritoriju anektēja Maskavas lielkņaziste.

Skat. arī Novgorodas tiesas grāmata, Novgorodas hronikas

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57.-58. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu