Pīrāgs Teodors

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Teodors Pīrāgs (1893.-1916.) - latviešu strēlnieks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotas praporščiks.

Dzimis 1893. gada 28. novembrī Jelgavā, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā, Ģederta Pīrāga ģimenē. Absolvējis vietējo reālskolu. 1914. gada 19. jūlijā, mobilizācijas otrajā dienā, brīvprātīgi iestājās armijā. Nosūtīts mācīties uz Viļņas kara skolu Poltavā, kuru absolvēja 1915. gada 1. maijā. Tālāk nosūtīts uz fronti, kur viņš komandēja 119. Kolivaņas kājnieku pulka 3. rotu. Sekoja vairākas atkāpšanās kaujas un ievainojums jūlijā pie Daugavpils. Pēc ārstēšanās Vitebskas lazaretē T.Pīrāgs pārgāja uz latviešu strēlniekiem – 1915. gada 8. oktobrī viņu iecēla par 1. Daugavgrīvas bataljona kājnieku izlūku komandas priekšnieka palīgu un jaunāko virsnieku, bet 12. decembrī par 2. rotas jaunāko virsnieku. Par varonību pirmājās cīņās Rīgas frontē apbalvots ar III šķiras Sv.Staņislava ordeni. Kaujā pie Ķekavas 1916. gada 8. martā viņš komandēja 2. rotu, jo tās komandieris štabskapitans P.Buriņš bija saslimis. Pīrāga vadītie karavīri gāja latviešu trieciena centrā. Pēc vairāku vācu nocietinājumu ieņemšanas daudzi virsnieki un komandieri bija izsisti no ierindas. Tāpēc kādu laiku T.Pīrāgs vadīja gan savu 2. rotu, gan arī F.Brieža 1. rotu. Kaujai turpinoties tomēr ap plkst. 12:00 viņu ķēra lode. Ievainojums bija ļoti smags, jo tika cauršauta mugura. Cīņas biedri tūlīt neveiksmīgi centās viņu iznest drošībā, bet tas neizdevās – abi pirmie nesēji krita. T.Pīrāgs līdz kaujas beigām palika guļot uz nestuvēm un tikai vēlu vakarā viņu bezsamaņā un apsnigušu aizveda uz Rīgu. Tur aiz pārskatīšanās T.Pīrāgu no evakuācijas punkta nogādāja uz baroneses Firksas Krievijas Sarkanā Krusta 2. virsnieku slimnīcu. 15. martā T.Pīrāgs no ievainojuma mira un pēc četrām dienām ar militāru godu viņu apbēdīja Rīgas Brāļu kapos. Pēc nāves T.Pīrāgam piešķīra poručika dienesta pakāpi un apbalvoja ar IV šķiras Sv.Vladimira un Sv.Annas ordeņiem.

Literatūra un avoti par šo tēmu

  • Kaktiņš J. Varoņu sejas. - Rīga, 1930. 34.-36. lpp.
  • Hartmanis Jānis. Aizmirstie karavīri : Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā. - Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmija: Rīga, 2009. 114 lpp. ISBN 978-9984-39-870-9