Piltenes statūti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Piltenes statūti (Gesetze und Statuten des piltenschen Kreises) - 1611. gada 28. oktobrī Žečpospoļitas karaļa Sigismunda III apstiprināts Piltenes apgabala likumu un tiesību krājums (statūts), kas daļēji (civiltiesības, galvenokārt mantošanas tiesības) bija spēkā agrākā Piltenes apgabala robežās līdz pat 1938. gada 1. janvārim. Statūtu autors - Kurzemes bīskapijas muižnieks K.Zakens. Attiecās uz muižniekiem, namniekiem un brīvajiem ļaudīm. Sastāvēja no 4 daļām, kurās bija noteikta pārvaldes un tiesu iekārta, procesuālās, laulību un saistību, mantojuma tiesības un krimināltiesības, noteikumi par dzimtcilvēkiem (aizbēgušo dzimtļaužu izdošana; muižas atļauja to bērniem mācīties skolā vai amatā; atraitnei aizprecoties uz citas muižas novadu, bērniem jāpaliek pie agrākā dzimtkunga, utt.). Statūtos tika recipētas Vidējās bruņinieku tiesības un Sakšu spoguļa zemes tiesības, kā arī iekļautas vairākas pandektu tiesību normas (mantojuma un saistību jautājumos). XVIII gs. vairākkārt tika papildinātas statūtu procesuālās tiesības.

Izmantoti Kurzemes statūtu sastādīšanā.

Literatūra

  • Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums, 29. lpp.
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 162. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu