Sfragistika

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sfragistika (no grieķu val. σφραγις, sfragis - "zīme", vēlāk "zīmogs") - vēstures zinātnes palīgdisciplīna, saistīta arī ar citām palīgdisciplīnām un patstāvīgām zinātnes nozarēm - piemēram, arheoloģiju, heraldiku, diplomātiku, kas pēta spiedogus, zīmogus (piestiprināšans veidus, materiālus, ziņas par zīmogu nodevām, viltošanu utt.) un to veidošanos, saistību ar valsts un dzimtas attīstību. Paralēli jēdzienam "sfragistika" līdz pat XX gs. lietoja arī terminu "sigilogrāfija", kas atvasināts no latīņu "sigillum" (zīme, zīmogs). Sfragistika kopš XVIII gs. ir cieši saistīta ar diplomātiku un sākotnēji tā bija diplomātikas sastāvdaļa, bet XIX gs. sfragistika atdalījās no diplomātikas - arheoloģiskajos izrakumos tika atrasts ļoti daudz senu zīmogu un spiedogu, kas bija zaudējuši saikni ar dokumentu, tādejādi sfragistikā sākās jauns attīstības posms un tā kļuva par vēstures zinātnes palīgdisciplīnu, kas, pamatojoties uz zīmogu un spiedogu sniegto materiālu, deva informāciju par seno valstisko formējumu rašanās un attīstības vēsturi. 1681. gadā Žans Mabiljons (Mabillon) uzrakstīja darbu par diplomātiku "De re diplomatica libri", kurā viena atsevišķa nodaļa veltīta konkrēti sfragistikai. Sfragistikas zelta laiki ir XIX gs. beigas un XX gs. sākums. Šobrīd sfragistika vairāk tiek izmantota saistībā ar citām vēstures zinātnes palīgdisciplīnām un pamatā pēta zīmogu attīstību un izcelšanos Viduslaikos (V-XV gs.) un Jaunajos laikos. Savukārt par antīkās pasaules zīmogiem un spiedogiem vairāk interesējas arheologi.

Literatūra par šo tēmu

  • Latviešu konversācijas vārdnīca. - Rīga, 1928.-1929.
  • Бољшая Советская Энциклопедия. - Москва, 1970.
  • Советская Историческая Энциклопедия. - Москва, 1960.

Resursi internetā par šo tēmu