Slavens Pēteris

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pēteris Slavens (kr. Пётр Антонович Славен, 1874.-1919.) - virsnieks.

Dzimis 1874. gada 5. septembrī kalpu ģimenē Gatartas pagastā, Cēsu apriņķī, Vidzemes guberņā. Pamatizglītību guvis Cēsu pilsētas skolā. Kā savvaļnieks iestājies Krievijas impērijas armijā, 1893. gadā absolvējis Kazaņas junkuru skolu. Ieskaitīts 67. Tarutinskas kājnieku pulkā (Тарутинский 67-й пехотный полк). Štabs-kapitans. Par izcilību kaujās pie Varšavas (26.10.1914.) apbalvots ar Zelta zobenu. 1916. gada jūnijā ģenerālštāba kapitans, pulka štāba priekšnieks. 1917. gada rudenī pulkvedis, V armijas 730. kājnieku pulka (730-й Городеченский пехотный полк) komandieris. 1918. gada ziemā demobilizēts, ārstējies Dinaburgā (mūsd. Daugavpils) un Maskavā. Vasarā mobilizēts Latviešu strēlnieku padomju divīzijā, apgādes daļas priekšnieks. Jūlijā pārcelts par 1. Kazaņas kājnieku divīzijas komandieri, bet, sakarā ar divīzijas pārformēšanu par 13. divīziju, augusta sākumā iecelts par Austrumu frontes V armijas (5-я армия Восточного фронта) komandieri (16.08.-20.10.1918). Regulāri iesniedzis vadībai lūgumus atvaļināt no dienesta veselības dēļ. Novembrī pārcelts par Dienvidu frontes (Южный фронт) komandieri (09.11.1918.-24.01.1919.). 1919. gada janvāra sākumā nozīmēts dienestam LSPR armijā, janvāra otrajā pusē ieradies Rīgā. Iecelts par armijas komandiera P.Avena vietnieku. Martā iecelts par armijas komandieri (10.03.-25.06.1919.). Maijā atstādināts no amata, uzsākta iekšējā izmeklēšana par neveiksmi Rīgas frontē. Pārcelts uz Serpuhovu, kur iecelts par Tulas nocietinātā rajona (Тульский укрепрайон) komandieri, taču drīz veselības problēmu dēļ atvaļināts. 1919. gada 18. jūlijā ieradies Vitebskā, slepus šķērsojis frontes līniju, 3. novembrī pieteicās Latgales frontes štābā kā pārbēdzējs. Ieslodzīts Valmieras koncentrācijas nometnē, kur 1919. gada 14. novembrī miris (nometnes ārstu slēdziens: plaušu karsonis).

Apbalvojumi:

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 399.-340. lpp. ISBN 9984-00-395-7

Resursi internetā par šo tēmu