Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  • ...i divīzijai konkrētu uzdevumu veikšanai noteiktā laika periodā. 1915. gada 19. jūlijā apstiprinātie Krievijas impērijas armijas "Pagaidu noteikumi ...u karavīri, saņemot visus četrus [[Jura krusts|Sv.Jura krustus]], 1917. gada vasarā bez attiecīgās izglītības ieguva pirmo virsnieka pakāpi, jo pa
    18 KB (2 765 vārdi) - 2021. gada 13. augusts, plkst. 08.20
  • ...dojums]] mūsdienu Latvijas teritorijā no 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, [[Latviešu sarkanie strēlnieki|latviešu sarkano 1918. gada 28. novembrī [[Ļeņins]] informēja J.Vācieti, ka [[Krievijas Sociālist
    17 KB (2 393 vārdi) - 2021. gada 9. maijs, plkst. 16.58
  • ...s uz [[Oktobra revolūcija Krievijā|revolūciju Krievijā]]. Miris 1932. gada 18. decembrī Berlīnē. Savos rakstos ar kopēju nosaukumu "Sociālisma pr
    7 KB (922 vārdi) - 2009. gada 16. marts, plkst. 18.24
  • ..."Griška". Viņu arestēt drošības dienestiem neizdevās. Pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra revolūcijas Krievijā]] sāka strādāt jaunā režīma
    2 KB (226 vārdi) - 2009. gada 24. jūnijs, plkst. 09.20
  • ...nometināšana Daugavpilī, kur tika pavadīti daži mēneši, līdz 1899. gada 31. martā tieslietu ministrs Muravjovs sodīja Miķeli Valteru ar 5 gadiem ...ibināšanas. Atgriezās Latvijā [[1905. gada revolūcija Krievijā|1905. gada revolūcijas]] laikā, bet 1906. gadā pameta Krieviju. 1907. gadā aizstā
    17 KB (2 756 vārdi) - 2017. gada 2. decembris, plkst. 07.47
  • ...daktoriem. 1933. gadā iecelts par pirmo vēstnieku Spānijā. Miris 1933. gada 26. decembrī Mentonā, Francijā (apbedīts Maskavā).
    8 KB (858 vārdi) - 2022. gada 6. augusts, plkst. 17.18
  • ...šanās, pēc kurām partija Valsts domē ieguva 65 vietas. Pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] partija tika aizliegta, tās biedri represē
    4 KB (1 vārds) - 2011. gada 15. septembris, plkst. 11.50
  • ...uižā (83,5 [[desetīna]]s), Samaras guberņā, taču neveiksmīgi. 1889. gada rudenī pārcēlās uz dzīvi pie vecākiem Samarā. 1891. gadā kā ekster ...), iegūstot zināmu atpazīstamību Krievijas kreisajās aprindās. 1900. gada jūlijā emigrēja uz Šveici, kur iestājās [[Krievijas Sociāldemokrāti
    14 KB (1 855 vārdi) - 2019. gada 1. septembris, plkst. 10.36
  • Dzimis 1868. gada 10. septembrī (p.v.st.) Krievijas impērijas Kurzemes guberņas Bauskas pa ...[[Podporučiks|podporučiku]], - pārceļot uz 25. kājnieku pulku. 1896. gada vasarā dienē Varšavas kara apgabala štābā, iestājās prestižajā [[
    6 KB (965 vārdi) - 2021. gada 12. augusts, plkst. 07.56
  • ...a]] ([[Štabskapitans|štabskapitana]]) dienesta pakāpi. Pēc [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūcijas]] kareivju ievēlēts par 1. ulānu pulka ...ot [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijā]]. 1919. gada 21. septembrī ignorēja ģenerāļa Judeniča pavēli par atcelšanu no ko
    9 KB (1 314 vārdi) - 2015. gada 2. oktobris, plkst. 05.41
  • ...вовании государственного порядка'') - 1905. gada 17. oktobrī publicēts likums, kurš pirmo reizi [[Krievijas impērija|Kri Skat. arī: [[1905. gada revolūcija]]
    923 byte (138 vārdi) - 2013. gada 17. maijs, plkst. 09.14
  • ...irsnieku (junkuru), bet 1905. gada 14. maijā - par apakšvirsnieku. 1908. gada 19. februārī kļuva par [[junkurs|portupeijunkuru]], bet 15. maijā absol ...apulcē ievēlēts par pulka komandieri. Pēc pulka demobilizācijas 1918. gada 8. aprīlī Kostromā nodeva pulka štāba lietas vietējai varai.
    10 KB (1 578 vārdi) - 2023. gada 19. marts, plkst. 15.15
  • ...jās Dženovas nonferencē, 1923. gadā Lozannas konferencē. Miris 1923. gada 10. maijā Lozannā - restorānā "Cecile" Vorovski nošāva bijušais Krie
    5 KB (639 vārdi) - 2011. gada 15. septembris, plkst. 13.34
  • ...as unteroficieru bataljonā. Bataljona sastāvā piedalījās [[1905. gada revolūcija]]s nemieru apspiešanā (viena bataljona rota veica 13. janvāra demonstrā ...[[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] (12.1916.) un 1917. gada janvāra kaujās Ložmetējkalnā, kaujās pie Mazās Juglas (07.-09.1917.)
    6 KB (940 vārdi) - 2017. gada 6. janvāris, plkst. 11.40
  • .... ''Russian Civil War'', vc. ''Russischer Bürgerkrieg'') - pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] sācies [[pilsoņu karš]] bijušās [[Kriev ...ms padomju vēsturnieku uzskata, ka pilsoņu karš Krievijā sākās 1917. gada nogalē, piedāvājot dažādu „izšķirošos” datumus, kurus varētu i
    14 KB (1 519 vārdi) - 2016. gada 18. aprīlis, plkst. 10.27
  • 7 KB (702 vārdi) - 2014. gada 16. maijs, plkst. 13.38
  • ...komandieris piedalījās [[1. Pasaules karš|1. Pasaules karā]]. No 1915. gada aprīļa komandējis 3. kavalērijas korpusu (''3-й кавалерийск ...inas Direktorijas spēki. Ieslodzīts Lukjanovskas cietumā Kijevā. 1918. gada 8.(21.) decembrī nošauts, vēlāk apbedīts Pokrovas sieviešu klosterī.
    6 KB (580 vārdi) - 2015. gada 7. aprīlis, plkst. 08.32
  • ...ešu pagaidu nacionālā padome|LPNP]] Ārlietu nodaļas vadītājs. 1918. gada augustā atgriezās okupētajā Vidzemē. ...mbrī apcietināts un izvests ieslodzījumam uz Sibīriju, kur miris 1941. gada 19. decembrī.
    4 KB (615 vārdi) - 2015. gada 8. maijs, plkst. 13.00
  • ...demobilizējās un apmetās uz dzīvi savos īpašumos Kislovodskā. 1918. gada sptembrī viņu arestēja [[čeka]], un 19. oktobrī Pjatigorskas kapsētā
    5 KB (606 vārdi) - 2015. gada 29. jūlijs, plkst. 08.32
  • '''Revolūcija''' (no lat. ''revolutio'' - "pavērsiens"; an. ''revolution'', fr. ''révol ...[buržuāziskā revolūcija]], [[sociālistiskā revolūcija]], [[pasaules revolūcija]]). [[Ļeņinisms|Ļeņinismā]] revolūciju definēja kā neizbēgamu, ies
    3 KB (1 vārds) - 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 14.14