Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  • ...T.s. "lielajiem palatīniem" (tādu impērijā bija aptuveni 100) bija pat tiesības iecelt dižciltīgo kārtā, bet t.s. "mazie palatīni" un pie universitāt * Kalniņa A., Šnē S. Mūris uz mūra: Rīgas ģerbonis pilsētas arhitektūrā. - Rīga, 2000.
    26 KB (3 294 vārdi) - 2018. gada 28. oktobris, plkst. 18.48
  • ...ariņu atcēla no amata disciplināru pārkāpumu dēļ, atņēma pilsoņa tiesības, konfiscēja īpašumus, izsludināja ārpus likuma kā valsts nodevēju. P ...izņemot Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Vāciju un PSRS. Tās deva tiesības sūtnim K. Zariņam izdot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvī
    6 KB (1 013 vārdi) - 2009. gada 28. decembris, plkst. 08.27
  • ...u karā un ka [[Antante|sabiedrotie]] deklarēs Latvijas pašnolemšanās tiesības), 1918. gada novembra sākumā Vladivostokā sasauca latviešu bēgļu konf ...aimniecības un tiesību zinātņu fakultates profesors. No 1932. gada ''[[Rīgas latviešu biedrība]]s'' zinātņu komitejas loceklis. No 1936. gada ''Latv
    16 KB (1 vārds) - 2023. gada 2. jūlijs, plkst. 19.08
  • ...ojās saskaņā ar katras pilsētas statūtiem, tiesīga spriest tiesu par pilsētas iedzīvotājiem civil- un krimināllietās. * Kalniņš V., Kurzemes valsts iekārta un tiesības. - Rīga, 1963.
    9 KB (1 287 vārdi) - 2009. gada 12. jūlijs, plkst. 19.18
  • ...andra vārti" (mūsd. Zemitāni). Nokārtoja dienesta eksāmenus, kas deva tiesības kļūt par par stacijas priekšnieka palīgu un kantoristu. No 1903. gada ...no "Ozola militārās diktatūras draudiem". Aizturētais tika ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, vieninieka kamerā, atkal uz t.s. ''Kerenska likuma'' pam
    17 KB (2 738 vārdi) - 2018. gada 20. oktobris, plkst. 09.34
  • ...m un [[heloti]]em, ko veidoja spartiešu pakļautie [[dorieši]]. Perioiku pilsētas un ciemi bija ar plašu autonomiju. Kara gadījumā, līdzīgi kā sabiedro ...ku vēsture. (metodisks līdzeklis) 2. daļa / Klišāns V., Cimdiņa R. - Rīgas 15. arodvidusskola: Rīga, 1995. - 119 lpp.
    3 KB (507 vārdi) - 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 13.32
  • Augstākā vara un virsīpašuma tiesības hercogistē piederēja tās sizerenam, Polijas karalim, bet likumdevēja va ...lu ieguvi un dzintara ieguvi. Tas iecēla ierēdņus, piešķīra pilsētu tiesības, izdeva pilsētām policijas noteikumus, apstiprināja amatu ruļļus. Herc
    28 KB (4 166 vārdi) - 2022. gada 5. marts, plkst. 17.48
  • ...ticībā]]. 1562. gada 5. martā padošanās akts tika izpildīti, ordeņa Rīgas pils kapitula zālē nododot Lietuvas pārstāvim kņazam Radzivilam ordeņ ...itenci tika izvēlēta Mītava (mūsd. Jelgava), tai dāvājot [[pilsētas tiesības]]. Precīzs miršanas datums nav zināms. Saskaņā ar vispārpieņemtām z
    8 KB (1 140 vārdi) - 2021. gada 19. oktobris, plkst. 15.02
  • ...i, vēlāk tikai namnieki, kuriem vienīgajiem pilsētas teritorijā bija tiesības uz nekustamo īpašumu, kā arī nodarboties ar tirdzniecību un amatniecī
    4 KB (686 vārdi) - 2020. gada 16. jūlijs, plkst. 17.42
  • ...tās [[pilsētas tiesības]]. Sastāvēja no 6-20 locekļiem (atkarīgs no pilsētas iedzīvotāju skaita), par kuriem varēja ievēlēt tikai [[Birģeri|birģe ...tskunga amatā ievēlēja uz visu mūžu. Rātes [[ķemereja]] pārzināja pilsētas kasi, mērus, svarus, preču šķirotavas.
    3 KB (559 vārdi) - 2011. gada 1. aprīlis, plkst. 06.27
  • ...7.) un Ziemeļu (1700.-1721.) karu laikā nodarītie postījumi iezīmēja pilsētas izaugsmes pārtraukumu līdz pat XX gs. 20.-30. gadiem. * Kapenieks, P. Kuldīgas pilsētas rekonstrukcija. // Padomju Kuldīga, Nr.85, 1948, 19. jūl., 1. lpp.
    4 KB (660 vārdi) - 2017. gada 27. maijs, plkst. 11.54
  • (pilsētas tiesības kopš 1387. gada) * [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]]
    8 KB (1 310 vārdi) - 2014. gada 2. novembris, plkst. 20.01
  • ...pēc ranga bija nākamais aiz Prūsijas mestra un tā tiešs pienākums un tiesības bija piedalīties virsmestra vēlēšanās un virskapitulos. Mestra kancele ...s Ziemeļeiropā. Tam pakļautās Cēsu, Valmieras, Kuldīgas un Ventspils pilsētas piederēja [[Hanza]]s savienībai.
    15 KB (2 203 vārdi) - 2022. gada 2. maijs, plkst. 17.24
  • |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Rīgas arhibīskapija''' * [[Rīgas Domkapituls|domkapituls]]
    8 KB (1 290 vārdi) - 2020. gada 28. jūnijs, plkst. 14.32
  • ...lēta Rīga, un 1255. gada 20. janvārī izveidoja [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]].
    3 KB (454 vārdi) - 2014. gada 11. jūnijs, plkst. 15.59
  • (pilsētas tiesības kopš 1248. gada) ...helms no Modenas]] izdarīja diecēžu limitāciju, t.i., noteica robežas Rīgas, Kurzemes un Zemgales diacēzēm, piešķirot Ziemeļigauniju Dānijas kara
    4 KB (445 vārdi) - 2021. gada 2. janvāris, plkst. 12.36
  • ...t juristam un [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] zinātājam, Rīgas pilsētas [[Sindiks|sindikam]] [[Hilhens Dāvids|Dāvidam Hilhenam]], kurš šo uzdev * [http://www.lza.lv/ZV/zv002000.htm Stradiņš J. Latvijas un Rīgas intelektuālā vēsture 16. gadsimtā: pamatmeti un pretrunas. // Zinātnes
    2 KB (259 vārdi) - 2012. gada 22. augusts, plkst. 10.44
  • (pilsētas tiesības kopš 1224. gada) * [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]]
    4 KB (1 vārds) - 2018. gada 3. decembris, plkst. 14.47
  • ...b urbe conditā'' (ab u.c.), vai ''anno urbis conditae'' (a.u.c.) - "kopš pilsētas dibināšanas". Skat. arī [[romiešu tiesības]], [[romiešu leģions]], [[tirdzniecība senajos laikos]], [[agrārā saim
    15 KB (1 vārds) - 2013. gada 16. maijs, plkst. 15.52
  • ...gū, jo Rīgas pilsēta, pārdodot gruntsgabalus, saglabāja virsīpašuma tiesības (gruntsgabals jaunajam īpašniekam pārgāja dzimtsnomā ar mantošanas ...lu īpašnieki par nelielu summu atpirka virsīpašuma tiesības no Rīgas pilsētas.
    2 KB (307 vārdi) - 2014. gada 31. oktobris, plkst. 13.20

Skatīt (iepriekšējās 20 | nākamās 20) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).