Kampenhauzeni

No ''Vēsture''
(Pāradresēts no Von Campenhausen)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
fon Kampenhauzeni
baroni Kampenhauzeni

fon Kampenhauzeni (vc. von Campenhausen), kr. фон Кампенгаузены) - holandiešu izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Igaunijas guberņā un Polijā. Tradicionāli hernhūtieši. Dzimtas aizsācējs bijis Lībekas tirgotājs Hermanis Kamphūzens (Camphusen), kura dēls Hermanis 1622. gadā kļuva par Stokholmas pilsoni, bet tā dēls Johans Hermanis Kampenhūzens (1641.-1705.), Zviedrijas armijas virsnieks, kļuva par Rīgas vicekomendantu un pilsoni. 1744. gadā Zviedrijas karalis daļai dzimtas piešķīra brīvkunga titulu (kopš 1756. gada Krievijas impērijas dokumentos dēvēti par baroniem, ko 1854. gadā oficiāli apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). 1711. gadā Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1689.1758.) uzsāka militāro un politisko karjeru Krievijas impērijā, kas bija pievienojusi savai teritorijai Vidzemi. 1742. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1939. gadā politiskās situācijas spiesti pēdējie Kampenhauzeni pameta dzimteni.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Zviedrijas, pēc tam Krievijas armijas virsnieks, Vidzemes landrāts, Somijas ģenerālgubernators (1742.–1743.) Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1689.1758.); Vidzemes landrāts, civilgubernators, galma slepenpadomnieks un goda aizbildnis Baltazars fon Kampenhauzens (1745.-1800.); ģeogrāfs, zinātniskās mežsaimniecības ieviesējs Baltijā, Rīgas kamerālpalātas padomnieks un galma intendantūras Rīgas nodaļas direktors (1797.), Krievijas valsts medicīniskās pārvaldes direktors (1800.), senators, valsts padomes loceklis un valsts kontrolieris (1811.), slepenpadomnieks, kambarkungs, Krievijas iekšlietu ministrs (1823.) Baltazars fon Kampenhauzens (1772.-1823.).

Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas: Unguru (Orellen), Turaidas (Treyden), Kūduma (Kudesel), Lenču (Lenchi), Ilzenes (Ilsen), Lēdurgas (Loddiger), Veselavas (Wesselshof), Ropažu (Rodenpois) u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Fēgezaks Z. fon., Senči un pēcteči. - Vesta-LK: Rīga, 2011.
  • Campenhausen Axel von. Campenhausen. Aus der Geschichte einer livländischen Familie. // Muiža zem ozoliem. Ungurmuiža un fon Kampenhauzenu dzimta Vidzeme. Katalogs izstādei Rundales pils muzejā un Herdera Institutā Marburgā : Rundāles pilsmuzejs, 1998.

Resursi internetā par šo tēmu