Zeugīts

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Zeugīti (sgr. ζευγῖται, zeugītai, no ζεῦγος, zeugos - “iejūgs”, “pāris”) - Senajā Grieķijā iedzīvotāju kārta, pilsoņi, kuri varēja iegādāties smagu bruņojuma komplektu (kura gada ienākumi bija 200 medimnu), kas nodrošināja viņiem vietu falangā (senāk pētnieki uzskatīja, ka zeugīts bija tas pilsonis, kuram bija viens vēršu pāris pajūgā, mūsdienās, balstoties uz etimoloģiskiem pētījumiem, vairākums pieņem viedokli, ka šeit ir domāts simbolisks “pajūgs” kaujas ierindā, falangā, kur katrs smagi bruņotais karavīrs – hoplīts – bija cieši saistīts ar cīņas biedriem it kā vienā “iejūgā”). Trešā ietekmīgākā sociālā kategorija (sastāvēja galvenokārt no vidējiem un sīkajiem zemes īpašniekiem). Zeugītus varēja ievēlēt valsts amatos (atšķirībā no tetiem).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 8. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu