Atšķirības starp "Imantas pulks" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
6. rindiņa: 6. rindiņa:
 
* pēdējie 119 Imantas pulka karavīri kopā ar dažiem [[Troickas bataljons|Troickas bataljona]] kareivjiem un bēgļu ģimenēm izbrauca ar tvaikoni "Brandenburg" 1920. gada augustā.
 
* pēdējie 119 Imantas pulka karavīri kopā ar dažiem [[Troickas bataljons|Troickas bataljona]] kareivjiem un bēgļu ģimenēm izbrauca ar tvaikoni "Brandenburg" 1920. gada augustā.
 
1920. gada 1. augustā pulks tika izformēts - vecākos kareivjus demobilizēja, bet jaunākos sadalīja pa citām karaspēka daļām. Par Troickas bataljona un Imantas pulka uzturešanu Francijas valdība 1922. gadā pieprasija no Latvijas valdības 8 500 017 franku lielu atlidzību. Par abu pulku pārvešanu Latvijas valdība 1925. gada 30 jūnijā piekrita samaksāt 130 000 sterliņu mārciņu Lielbritānijai.
 
1920. gada 1. augustā pulks tika izformēts - vecākos kareivjus demobilizēja, bet jaunākos sadalīja pa citām karaspēka daļām. Par Troickas bataljona un Imantas pulka uzturešanu Francijas valdība 1922. gadā pieprasija no Latvijas valdības 8 500 017 franku lielu atlidzību. Par abu pulku pārvešanu Latvijas valdība 1925. gada 30 jūnijā piekrita samaksāt 130 000 sterliņu mārciņu Lielbritānijai.
 +
 +
<center><gallery>
 +
Attēls:15_diviz_legionari_Pomeranija_02_1945_f.jpg|15. divīzija - pēdējais kauss alus pirms pardislocēšanās uz Vāciju. Rīga, 1944. gada augusts
 +
</gallery></center>
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 12. jūlijs, plkst. 13.26

Imantas pulks - no latviešiem komplektēta karaspēka vienība Sibīrijā Francijas militārās misijas pakļautībā no 1918. līdz 1920. gadam. 1918. gada 7. novembrī Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes centrālais birojs parakstīja līgumu ar Francijas militāro misiju par latviešu pulka dibināšanu, par komandieri ieceļot bijušo 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka pulkvedi Jāni Kureli. Pulka formēšana tika uzsākta 14. novembrī, Imantas vārds piešķirts 1919. gada 11. decembrī. Par uzturu un apbruņojumu gādāja francu intendantūra. 1919. gada decembrī Imantas pulkā bija 74 virsnieki, 1114 kareivji un instruktori. Kareivju sagatavošana notika latviski, bet viņiem mācīja arī angļu un franču valodu. Karavīri valkāja franču formas ar Latvijas nacionālo krāsu iekantējumiem. Pulka uzturēšanu un apbruņošanu uzņēmās Francija, bet pulks pildīja misijas uzdevumus: veica Vladivostokā garnizona dienestu, pavadīja kara materiālu transportu, piedalījās starptautiskās militārās policijas patruļās u.tml. 1920. gada 1. februārī Vladivostokā krita Kolcaka valdiba un vara pārgaja vietējo padomju rokās - no pulka dezertēja 2 rotas kareivju ar visiem ieročiem. 1920. gada 29. martā pulkā skaitījās 90 virsnieku un kara ierēdņu, 76S instruktori un kareivji. Pulks sastaveja no 2 bataljoniem (bataljonā 3 rotas), instruktoru macibas komandas, sanitaru nodaļas, ložmetēju, jātnieku, izlūku un sakaru komandas, orķestra, saimniecības nodaļas un rezerves. Pulks nepilnos 2 pastavešanas gados pardzivoja 5 komandetu mainas: pulkvedi Kureli, majoru Ponē, kapteini Lobi, kapt. Ozolu un kapt. Groskaufmani, kura laikā pulks ieradās Latvija.

Uz Latviju Imantas pulks devās trīs kuģos:

  • 1920. gada 28. februārī no Vladivostokas ar tvaikoni "Gweneth" zem angļu karoga izbrauca 32 virsnieki un 255 kareivji, viņi Rīgā nokļuva ar kuģi Pomona.
  • tvaikonis "Dania" ar 465 karavīriem no Vladivostokas izgāja 23. martā un pēc trim mēnešiem ieradās Liepājā;
  • pēdējie 119 Imantas pulka karavīri kopā ar dažiem Troickas bataljona kareivjiem un bēgļu ģimenēm izbrauca ar tvaikoni "Brandenburg" 1920. gada augustā.

1920. gada 1. augustā pulks tika izformēts - vecākos kareivjus demobilizēja, bet jaunākos sadalīja pa citām karaspēka daļām. Par Troickas bataljona un Imantas pulka uzturešanu Francijas valdība 1922. gadā pieprasija no Latvijas valdības 8 500 017 franku lielu atlidzību. Par abu pulku pārvešanu Latvijas valdība 1925. gada 30 jūnijā piekrita samaksāt 130 000 sterliņu mārciņu Lielbritānijai.

Resursi internetā par šo tēmu