Atšķirības starp "Imantas pulks" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
  
 
Uz Latviju ''Imantas'' pulks devās trīs kuģos:  
 
Uz Latviju ''Imantas'' pulks devās trīs kuģos:  
* 1920. gada 28. februārī no Vladivostokas ar tvaikoni "Gveneth" zem angļu karoga izbrauca 32 virsnieki un 255 kareivji, viņi Rīgā nokļuva ar kuģi "Pomona".  
+
* 1920. gada 28. februārī no Vladivostokas ar tvaikoni "Gveneth" zem angļu karoga izbrauca 32 virsnieki un 255 kareivji, kurus vēlāk pārsēdināja uz tvaikoņa "Pomona".  
 
* 1920. gada 23. martā no Vladivostokas ar tvaikoni  "Dania" zem angļu karoga izbrauca 465 karavīri, kas pēc trim mēnešiem ieradās Liepājā;
 
* 1920. gada 23. martā no Vladivostokas ar tvaikoni  "Dania" zem angļu karoga izbrauca 465 karavīri, kas pēc trim mēnešiem ieradās Liepājā;
 
* pēdējie 119 Imantas pulka karavīri kopā ar dažiem [[Troickas bataljons|Troickas bataljona]] kareivjiem un bēgļu ģimenēm izbrauca ar tvaikoni "Brandenburg" 1920. gada augustā.
 
* pēdējie 119 Imantas pulka karavīri kopā ar dažiem [[Troickas bataljons|Troickas bataljona]] kareivjiem un bēgļu ģimenēm izbrauca ar tvaikoni "Brandenburg" 1920. gada augustā.

Versija, kas saglabāta 2010. gada 12. jūlijs, plkst. 14.21

Imantas pulka un Troickas bataljona karavīru maršruts ceļā uz Latviju

Imantas pulks - no latviešiem komplektēta karaspēka vienība Sibīrijā Francijas militārās misijas pakļautībā no 1918. līdz 1920. gadam. 1918. gada 7. novembrī Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes centrālais birojs parakstīja līgumu ar Francijas militāro misiju par latviešu pulka dibināšanu, par komandieri ieceļot bijušo 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka pulkvedi Jāni Kureli. Pulka formēšana tika uzsākta 14. novembrī, "Imantas" vārds piešķirts 1919. gada 11. decembrī. Par uzturu un apbruņojumu gādāja franču intendantūra. 1919. gada decembrī Imantas pulkā bija 74 virsnieki, 1114 kareivji un instruktori. Kareivju sagatavošana notika latviski (tika izveidota īpaša komisija militārās terminoloģijas latviskošanai). Karavīri valkāja franču formas ar Latvijas nacionālo krāsu iekantējumiem. Pulks pildīja misijas uzdevumus: veica Vladivostokā garnizona dienestu, pavadīja kara materiālu transportu, piedalījās starptautiskās militārās policijas patruļās u.tml. 1920. gada 1. februārī Vladivostokā krita Kolcaka valdiba un vara pārgaja vietējo padomju rokās - no pulka dezertēja 2 rotas kareivju ar visiem ieročiem. 1920. gada 29. martā pulkā skaitījās 90 virsnieku un kara ierēdņu, 765 instruktori un kareivji: 2 bataljoni (bataljonā - 3 rotas), instruktoru macibas komanda, sanitaru nodaļa, ložmetēju, jātnieku, izlūku un sakaru komandas, orķestris, saimniecības nodaļa un rezerve. Pulks nepilnos 2 pastāvēšanas gados piedzīvoja 5 komandieru maiņas: pulkvedi Kureli, majoru Poni, kapteini Lobi, kapt. Ozolu un kapt. Groskaufmani.

Uz Latviju Imantas pulks devās trīs kuģos:

  • 1920. gada 28. februārī no Vladivostokas ar tvaikoni "Gveneth" zem angļu karoga izbrauca 32 virsnieki un 255 kareivji, kurus vēlāk pārsēdināja uz tvaikoņa "Pomona".
  • 1920. gada 23. martā no Vladivostokas ar tvaikoni "Dania" zem angļu karoga izbrauca 465 karavīri, kas pēc trim mēnešiem ieradās Liepājā;
  • pēdējie 119 Imantas pulka karavīri kopā ar dažiem Troickas bataljona kareivjiem un bēgļu ģimenēm izbrauca ar tvaikoni "Brandenburg" 1920. gada augustā.

1920. gada 1. augustā pulks tika izformēts - vecākos kareivjus demobilizēja, bet jaunākos sadalīja pa citām karaspēka daļām. Par Troickas bataljona un Imantas pulka uzturešanu Francijas valdība 1922. gadā pieprasija no Latvijas valdības 8 500 017 franku lielu atlidzību. Par abu pulku pārvešanu Latvijas valdība 1925. gada 30 jūnijā piekrita samaksāt 130 000 sterliņu mārciņu Lielbritānijai.

Resursi internetā par šo tēmu