Atšķirības starp "Imantas pulks" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 13. jūlijs, plkst. 05.49

Imantas pulka un Troickas bataljona karavīru maršruts ceļā uz Latviju

Imantas pulks - no latviešiem komplektēta karaspēka vienība sabiedroto Sibīrijas karaspēka ģenerāļa M.Žanēna un Francijas komisāra Sibīrijā grāfa de Martela pakļautībā no 1918. līdz 1920. gadam. Par uzturu un apbruņojumu gādāja franču intendantūra. 1919. gada 31. decembrī Imantas pulkā bija 74 virsnieki, 1114 kareivji un instruktori, 1920. gada 29. martā pulkā skaitījās 90 virsnieku un kara ierēdņu, 765 instruktori un kareivji: 2 bataljoni (600 vīri), instruktoru macibas komanda, sanitaru nodaļa, ložmetēju, jātnieku, izlūku un sakaru komandas, orķestris, saimniecības nodaļa un rezerve. Kareivju sagatavošana notika latviski (tika izveidota īpaša komisija militārās terminoloģijas latviskošanai). Karavīri valkāja franču formas ar Latvijas nacionālo krāsu iekantējumiem. Pulks pildīja misijas uzdevumus: veica Vladivostokā garnizona dienestu, pavadīja kara materiālu transportu, piedalījās starptautiskās militārās policijas patruļās u.tml. Pulks nepilnos 2 pastāvēšanas gados piedzīvoja 5 komandieru maiņas: pulkvedi Kureli, majoru Poni, kapteini Lobi, kapt. Ozolu un kapt. Groskaufmani.

1918. gada 7. novembrī Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes centrālais birojs parakstīja līgumu ar Francijas militāro misiju par latviešu pulka dibināšanu, par komandieri ieceļot bijušo 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka pulkvedi Jāni Kureli. Pulka formēšana tika uzsākta 14. novembrī, "Imantas" vārds piešķirts 1919. gada 11. decembrī. Brīvprātīgo pieteikšanās bija noorganizēta Vladivostokā, Habarovskā, Čitā, Irkutskā, Krasnojarskā un Blagoveščenskā. Nopietnākie incidenti, saistīti ar pulka organizēšanas grūtībām, bija kad pie Bočkarjovas dzelzceļa stacijas japāņi (tobrīd kontrolēja un apsargāja Amūras dzelzceļa līniju) nošāva 32 latviešu brīvprātīgos, kas bija ceļā uz Vladivostoku, jo blakus operējošās krievu vienības bija saņemta maldinoša informācija, ka tie esot lielinieki (vēlāk Japānas valdība izmaksāja 172 800 jenas nošauto piederīgajiem kā kompensāciju). Kad 1920. gada 1. februārī Vladivostokā krita Kolčaka valdiba un vara pārgaja vietējo padomju rokās - no pulka dezertēja 2 rotas kareivju (~200 vīru) ar visiem ieročiem.

Uz Latviju Imantas pulks devās trīs kuģos:

• 1920. gada 28. februārī no Vladivostokas ar tvaikoni "Gveneth" zem angļu karoga izbrauca 32 virsnieki un 255 kareivji, kurus vēlāk pārsēdināja uz tvaikoņa "Pomona".
• 1920. gada 23. martā no Vladivostokas ar tvaikoni "Dania" zem angļu karoga izbrauca 465 karavīri, kas pēc trim mēnešiem ieradās Liepājā;
• pēdējie 119 Imantas pulka karavīri kopā ar dažiem Troickas bataljona kareivjiem un bēgļu ģimenēm izbrauca ar tvaikoni "Brandenburg" 1920. gada augustā.

1920. gada 1. augustā pulks tika izformēts - vecākos kareivjus demobilizēja, bet jaunākos sadalīja pa citām karaspēka daļām. Par Troickas bataljona un Imantas pulka uzturešanu Francijas valdība 1922. gadā pieprasija no Latvijas valdības 8 500 017 franku lielu atlidzību. Par abu pulku pārvešanu Latvijas valdība 1925. gada 30 jūnijā piekrita samaksāt 130 000 sterliņu mārciņu Lielbritānijai.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 129. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Imantas pulka fonda kartiņa LVVA
• Latviešu nacionālo karaspēka vienību nodibināšanās Sibirijā
• Jēkabsons Ē. Amerikas savienoto valstu jaunekļu kristīgās savienības (YMCA) un jaunavu kristīgās savienības (YWCA) darbība latvijā 1920.–1922. gadā. // Latvijas arhīvi. (.pdf)