Mākslas tautiskums

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 7. jūnijs, plkst. 11.00, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mākslas tautiskums (kr. народность искусства) - termins PSRS pieņemtajās ideoloģiskajās nostādnēs, - "estētikas kategorija, kas pauž un vispārina mākslas un tautas daudzveidīgo savstarpējo attieksmju kopumu (..) tieši vai netieši iemieso tautas taisnīguma un skaistuma izpratni, pauž patosu, kas piemīt tautas revolucionārajai cīņai par brīvību un laimi", ar ko tika pamatoti nacionālās mākslas un kultūras dzīves ideoloģizācijas principi. Tika postulēts, ka tas esot vēsturisks jēdziens, kura saturu nosakot "konkrēti sabiedrības attīstības apstākļi un posmi, mākslas vieta un loma tajos". Tauta esot jaunrades laika, skaistuma un ģenialitātes ziņā "pirmais mākslinieks", patiesā kultūras radītāja.

Līdzīgas ideoloģiskas nostādnes XX gs. vērojamas praktiski visos totalitārajos, autoritārajos režīmos un, mazāk izteiktas, arī vairākās demokrātijas zemēs.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 255. lpp.
  • Partejiskuma nedziestošā uguns sirdīs lai kvēlo. // Literatūra un Māksla. 1963. gada 25. maijs
  • Artmane V. Partejiskums un daži tagadnes mākslas kultūras attīstības jautājumi. // Laikam līdzi : rakstu krājums. - Liesma: Rīga, 1983. - 242 lpp.

  • Голомшток И. Тоталитарное искусство.
  • Козлов А. Партийность - основа Советского изобразительного искусства. - Художник РСФСР: Ленинград , 1963, 96 с.
  • Горький А.М. Советская литература. Доклад на 1-м Всесоюзном съезде советских писателей. Собр. соч., т. 27 - Москва, 1953
  • Добролюбов Н.А. О степени участия народности в развитии русской литературы. Собр. соч., т. 1 - Москва, 1950;
  • Егоров А.Г. Искусство и общественная жизнь. - Москва, 1959
  • Искусство и народ. [Сб. ст.] - Москва, 1966
  • Ленин В.И. О литературе и искусстве. [Сборник]. - Москва, 1969

Resursi internetā par šo tēmu