Atšķirības starp "Čehoslovāku korpuss" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Čehoslovāku korpuss''' jeb '''čehu leģions''' - no čehoslovāku karagūstekņiem izveidota armijas vienība (aptuveni 50 000 cilvēku), Krievijas teritorijā. Pēc Brestas miera noslēgšanas ešelonos pa dzelzceļu devās uz Vladivostoku, lai atgrieztos dzimtenē. Pēc 1918. gada aprīlī notikušās japāņu karaspēka izsēšanās Vladivostokā tika nolemts korpusu izvest nevis caur Vladivostoku, bet Arhangeļsku, kas izraisīja čehoslovaku neapmierinātību un konfliktus ar vietējām [[padomju vara]]s iestādēm. 1918. gada maijā, būdams izkaisīts pa dzelzceļa tīklu daudzos vilcienu sastāvos, čehu leģions sagrāba ieročus un atsacījās atzīt lielinieku varu, uzsākot bruņotu sacelšanos.
+
'''Čehoslovāku korpuss''' jeb '''čehu leģions''' - no čehoslovāku karagūstekņiem izveidota armijas vienība (aptuveni 50 000 cilvēku), Krievijas teritorijā. Pēc Brestas miera noslēgšanas ešelonos pa dzelzceļu devās uz Vladivostoku, lai atgrieztos dzimtenē. Pēc 1918. gada aprīlī notikušās japāņu karaspēka izsēšanās Vladivostokā tika nolemts korpusu izvest nevis caur Vladivostoku, bet Arhangeļsku, kas izraisīja čehoslovaku neapmierinātību un konfliktus ar vietējām [[padomju vara]]s iestādēm. 1918. gada maijā, būdams izkaisīts pa dzelzceļa tīklu daudzos vilcienu sastāvos, čehu leģions sagrāba ieročus un atsacījās atzīt lielinieku varu, uzsākot bruņotu sacelšanos. Kā liecina [[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome|Sibīrijas un Urālu Latviešu Nacionālās padomes]] Centrālā biroja materiāli, čehoslovāku korpusam bija aktīva sadarbība un ietekme Sibīrijas latviešu organizācijās.
  
 
[[Kategorija:Krievijas "balto" armijas]]
 
[[Kategorija:Krievijas "balto" armijas]]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 14. decembris, plkst. 15.04

Čehoslovāku korpuss jeb čehu leģions - no čehoslovāku karagūstekņiem izveidota armijas vienība (aptuveni 50 000 cilvēku), Krievijas teritorijā. Pēc Brestas miera noslēgšanas ešelonos pa dzelzceļu devās uz Vladivostoku, lai atgrieztos dzimtenē. Pēc 1918. gada aprīlī notikušās japāņu karaspēka izsēšanās Vladivostokā tika nolemts korpusu izvest nevis caur Vladivostoku, bet Arhangeļsku, kas izraisīja čehoslovaku neapmierinātību un konfliktus ar vietējām padomju varas iestādēm. 1918. gada maijā, būdams izkaisīts pa dzelzceļa tīklu daudzos vilcienu sastāvos, čehu leģions sagrāba ieročus un atsacījās atzīt lielinieku varu, uzsākot bruņotu sacelšanos. Kā liecina Sibīrijas un Urālu Latviešu Nacionālās padomes Centrālā biroja materiāli, čehoslovāku korpusam bija aktīva sadarbība un ietekme Sibīrijas latviešu organizācijās.