Atšķirības starp "Čingisīdi" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra par šo tēmu) |
|||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* История Чингизидов в примечаниях к арабо-персидскому словарю. // Юрченко А.Г. Историческая география политического мифа. Образ Чингиз-хана в мировой литературе XIII-XV вв. - Евразия: Санкт-Петербург, 2006. - 640 c., c. 261-266. ISBN 5-8071-0203-7 | * История Чингизидов в примечаниях к арабо-персидскому словарю. // Юрченко А.Г. Историческая география политического мифа. Образ Чингиз-хана в мировой литературе XIII-XV вв. - Евразия: Санкт-Петербург, 2006. - 640 c., c. 261-266. ISBN 5-8071-0203-7 | ||
| + | * Бичурин Н.Я. Записки о Монголии, сочиненные монахом Иакинфом. - СПб., 1828. T.I, ч.1-2. 264 с. | ||
| + | * Бичурин Н.Я. История первых четырех ханов дома Чингисова. - СПб., 1829. 360 с. | ||
[[Kategorija:Monarhu dinastijas]] | [[Kategorija:Monarhu dinastijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 19. marts, plkst. 09.24
Čingisīdi jeb zelta dzimta (mng. altan uruq) - Čingishana tiešie pēcnācēji, tā dzimtas locekļi. Saskaņā ar Jasu, nevienam čingizīdam nepienācās tituls, izņemot to no viņiem, kurš ievēlēts par Mongoļu impērijas hanu (par hanu ar balsu vairākumu var ievēlēt jebkuru no zelta dzimtas locekļiem), tāpēc tie tiek dēvēti tikai vārdos. Pēc impērijas sairšanas. turpmākajos gadsimtos daudzās Centrālāzijas zemēs tradicionāli par monarhu drīkstēja būt tikai čingisīds.
Literatūra par šo tēmu
- История Чингизидов в примечаниях к арабо-персидскому словарю. // Юрченко А.Г. Историческая география политического мифа. Образ Чингиз-хана в мировой литературе XIII-XV вв. - Евразия: Санкт-Петербург, 2006. - 640 c., c. 261-266. ISBN 5-8071-0203-7
- Бичурин Н.Я. Записки о Монголии, сочиненные монахом Иакинфом. - СПб., 1828. T.I, ч.1-2. 264 с.
- Бичурин Н.Я. История первых четырех ханов дома Чингисова. - СПб., 1829. 360 с.
