Ēģiptes valsts

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 26. marts, plkst. 19.50, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nīlas ieleja

Senā Ēģipte (ēģipt. Ta Kemet) - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos, Nīlas upes baseinā, kas ar īslaicīgiem pārtraukumiem pastāvēja laikā no IV-III g.tk.pm.ē. mijas līdz 30.g.p.m.ē. Pirmie valstiskie veidojumi - nomes, - Nīlas baseinā radās IV g.tk.p.m.ē., un gadu tūkstoša vidū tās tika apvienotas divās monarhijās: Lejasēģiptē un Augšēģiptē. Ap 3000. gadu Augšēģiptes faraons iekaroja Lejasēģipti, izveidojot vienu lielvalsti. Senās Ēģiptes pastāvēšanas laiku pieņemts periodizēt:

  • Agrā valsts (~3000.-~2800. g.p.m.ē.) - kad izveidojās birokrātisks valsts pārvaldes aparāts, nomes kļuva par administratīviem apgabaliem, ko pārvaldīja nomarhi.
  • Senā valsts (~2800.-~2250. g.p.m.ē.) - kad nostiprinājās faraonu vara, centralizējās valsts, tapa regulārā armija, sabiedrība diferencējās.
  • Pirmais sairuma periods (~2250.-~2050. g.p.m.ē.)
  • Vidējā valsts (~2050.-~1700. g.p.m.ē.) - kad pieauga centralizācija, vērojama civilizācijas materiālā attīstība.
  • Otrais sairuma periods (~1700.-1580. g.p.m.ē.)
  • Jaunā valsts (1580.-1070. g.p.m.ē.) - kad Ēģipte sasniedza savas varenības maksimumu, iekarojot Levanti.
  • Vēlā valsts (1070.-332. g.p.m.ē.) - kad Ēģipte vairrākkārt tiek iekarota, valsts attīstībā stagnācija.
  • Hellēnisma periods (331.-30. g.p.m.ē.) - kad valda maķedoniešu Ptolemaju dinastija līdz brīdim, kad Ēģipte tika padarīta par Romas provinci.

Galerija

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 43.-44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.
  • Klētnieks J. Mūžības valdnieki. - Tapals: Rīga, 2008., ISBN 978-9984-796-53-6

  • Clayton Peter A. Chronicle of the Pharaohs. - Thames and Hudson: London, 1994, ISBN 0-500-05074-0
  • Dodson Aidan. The Complete Royal Families of Ancient Egypt. - Thames & Hudson: London, 2004, ISBN 0500051283

  • Erik Hornung. Grundzüge der ägyptischen Geschichte. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 1978, ISBN 3-534-02853-8

  • Источниковедение истории древнего Востока. - Москва, 1984.
  • Коростовцев М. А. Египетский иератический папирус № 167 Государственного Музея Изобразительных Искусств им. А. С. Пушкина в Москве. // Древний Египет / Сб. статей. - Москва, 1960.
  • Максимов Е. Н. Папирус № 1115 из собрания государственного Эрмитажа. (Перевод и некоторые замечания). // Древний Египет и древняя Африка. — Москва, 1967
  • Лирика древнего Египта. - Москва, 1965
  • Повесть Петеисе III. Древнеегипетская проза. / Пер. М. А. Коростовцева. — Москва, 1978
  • Савельева Т. Н. Надписи из гробницы Мечена (Перевод и комментарий). // Древний Египет и древняя Африка. - Москва, 1967
  • Сказки и повести древнего Египта. / Пер. и комм. И. Г. Лившица. — Санкт-Петербург, 2004. ISBN 5-02-026987-5
  • Струве В. В. Речение Ипувера. Лейденский папирус № 344. Социальный переворот в Египте в конце Среднего царства. - Москва-Ленинград, 1935
  • Хрестоматия по истории древнего мира. / Под ред. В. В. Струве. - Москва, 1951
  • Брэстед Дж. История Египта с древнейших времен до персидского завоевания. - Москва, 1915
  • Котрелл Л. Во времена фараонов. - Москва, 1982
  • Перепелкин Ю. Я. Древний Египет. - Санкт-Петербург, 2000. ISBN 5-89740-011-3
  • Шоу Я. Древний Египет. - Москва, 2006. ISBN 5-17-031742-5
  • Коротаев А.В. Долгосрочная политико-демографическая динамика Египта: циклы и тенденции. - Восточная литература, Москва, 2006

Resursi internetā par šo tēmu