Atšķirības starp "Ķieģeļu ceplis" versijām
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * I. | + | * Grosvalds I., Alksnis U., Zalsters A., Meirovics I. Ķieģeļi. // RTU Zinātniskie Raksti. 2005., Nr.7., 9.-34. lpp. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 7. februāris, plkst. 13.54
Ķieģeļu ceplis jeb ķieģeļnīca (vc. Kalkofen, an. lime kiln, kr. печь для обжига кирпича) - manufaktūras tipa ražotne ķieģeļu izgatavošanai no māla viduslaikos un jaunajos laikos. Ķieģeļus veidoja ozolkoka vai metāla formās ķieģeļu šķūņos, žāvēja nojumēs vai uz klaja lauka un apdedzināja krāsnīs. Brāķa procents parasti bijis 2–6%. Ķieģeļu cepļos darba diena bijusi 14–15 stundu gara, sākusies četros vai piecos no rīta un ilgusi līdz septiņiem vakarā.
Kurzemes un Zemgales hercogistē bija 15-20 ķieģeļnīcas. Dažās no tām ražoti arī kārniņi. Piemēram, Hercogu Rundāles pili cēla galvenokārt no vietējiem būvmateriāliem. Tās projektā paredzēts, ka būvei nepieciešami 3 miljoni ķieģeļu un 16 tūkstoši mucu (ap 1300 t) kaļķu, bet faktiski esot izlietoti 4 miljoni ķieģeļu, kas tika ražoti tuvējā Mežotnes u.c. ķieģeļnīcās.
Literatūra par šo tēmu
- Grosvalds I., Alksnis U., Zalsters A., Meirovics I. Ķieģeļi. // RTU Zinātniskie Raksti. 2005., Nr.7., 9.-34. lpp.
