Atšķirības starp "Šahs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Šahs''' (no senpers. ''hšâjathija'' - "karavadonis"; pers. شاه, ''šâh'' - "vadonis, valdnieks", an. ''shah'', vc. ''Schah'', kr. ''шах'') - senpersiešu izcelsmes tituls, kā [[Monarhs|monarha]] apzīmējums sākts lietot [[Partas lielvalsts|Partas valstī]] II gs. p.m.ē. Līdz XX gs. pastāvējis kā valdnieka tituls vai papildu tituls vairākās Āzijas [[Monarhija|monarhijās]].
+
'''Šahs''' (pers. شاه, ''šâh'' - "vadonis, valdnieks", an. ''shah'', vc. ''Schah'', fr. ''chah'', kr. ''шах'') - senpersiešu izcelsmes tituls, kā [[Monarhs|monarha]] apzīmējums sākts lietot [[Partas lielvalsts|Partas valstī]] II gs. p.m.ē. Līdz XX gs. pastāvējis kā valdnieka tituls vai papildu tituls vairākās Āzijas [[Monarhija|monarhijās]].
  
Skat. arī: [[šahanšahs]], [[padišahs]], [[šahbanu]], [[šahmama]], [[šahdokta]], [[šahzade]], [[šahrijars]]
+
Nosaukums radies no indoirāņu ''hšâjathija'' (karavadonis), kas laika gaitā transformējies uz persiešu شاه, ''šâh'' (vadonis, valdnieks). Vēlāk valdnieka tituls vai papildu tituls daudzās Centrālāzijas monarhijās Senās Persijas kultūras ietekmes sfērā (piemēram, Ahemenīdu impērijā, Sasanīdu impērijā, Deli sultanātā, Horezmas lielvalstī, Lielo Mogolu valstī, Duranu impērijā, Afganistānas emirātā, Afganistānas karalistē, Osmaņu impērijā, Irānā valstī u. c.). Līdz ar monarha statusa un nozīmīguma atšķirībām – šahs varēja būt gan kādas oāzes vai pilsētas valdnieks ("širvanšahs", "kabulšahs", "horezmšahs" u. tml.), gan lielas impērijas monarhs: no "šahs" laika gaitā radās tituli "[[šahanšahs]]" (persiešu شاهنشاه, ''shāhanshāh'' – valdnieku valdnieks), "[[padišahs]]" (پادشاه, pādšāh – pats valdnieks), u.c., vai no tā atvasināja monarha radinieku titulus, piemēram, [[šahbanu]], [[šahmama]], [[šahdokta]], [[šahzade]], [[šahrijars]] u.c.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2016. gada 24. septembris, plkst. 06.56

Šahs (pers. شاه, šâh - "vadonis, valdnieks", an. shah, vc. Schah, fr. chah, kr. шах) - senpersiešu izcelsmes tituls, kā monarha apzīmējums sākts lietot Partas valstī II gs. p.m.ē. Līdz XX gs. pastāvējis kā valdnieka tituls vai papildu tituls vairākās Āzijas monarhijās.

Nosaukums radies no indoirāņu hšâjathija (karavadonis), kas laika gaitā transformējies uz persiešu شاه, šâh (vadonis, valdnieks). Vēlāk valdnieka tituls vai papildu tituls daudzās Centrālāzijas monarhijās Senās Persijas kultūras ietekmes sfērā (piemēram, Ahemenīdu impērijā, Sasanīdu impērijā, Deli sultanātā, Horezmas lielvalstī, Lielo Mogolu valstī, Duranu impērijā, Afganistānas emirātā, Afganistānas karalistē, Osmaņu impērijā, Irānā valstī u. c.). Līdz ar monarha statusa un nozīmīguma atšķirībām – šahs varēja būt gan kādas oāzes vai pilsētas valdnieks ("širvanšahs", "kabulšahs", "horezmšahs" u. tml.), gan lielas impērijas monarhs: no "šahs" laika gaitā radās tituli "šahanšahs" (persiešu شاهنشاه, shāhanshāh – valdnieku valdnieks), "padišahs" (پادشاه, pādšāh – pats valdnieks), u.c., vai no tā atvasināja monarha radinieku titulus, piemēram, šahbanu, šahmama, šahdokta, šahzade, šahrijars u.c.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.

  • Cambridge History of Iran. (8 vols.). - Cambridge University Press: Cambridge, 1968-1991. ISBN 0-521-45148-5
  • The Oxford Handbook of Iranian History. / Ed. Touraj Daryaee - Oxford University Press: Oxford, 2012. ISBN 0199732159

  • Alfred von Gutschmid. Geschichte Irans und seiner Nachbarländer von Alexander dem Großen bis zum Untergang der Arsaciden. - Graz, 1973, ISBN 3-201-00863-X
  • Josef Wiesehöfer. Das antike Persien. Von 550 v. Chr. bis 650 n. Chr. - Artemis und Winkler: Düsseldorf. 1994. ISBN 3-7608-1205-8 (2 Auflage, Patmos: Düsseldorf, 2005. ISBN 3491961513)

  • История Иранского государства и культуры. К 2500-летию Ирана. - АН СССР. Ин-т востоковедения: Москва, 1971. - 350 с.
  • Дандамаев М.А., Луконин В.Г. Культура и экономика древнего Ирана. - Москва, 1980.

Resursi internetā par šo tēmu