Atšķirības starp "Šillingi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Schilling_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Schilling_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon Šillingi''' (''von Schilling'') - sena vācu izcelsmes (Ķelne) [[Vācbaltieši|vācbaltu]] bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie Šillingi Livonijā ieradās XV gs. (1490. gadā avotos parādās Kaspars Šillings (''Kaspar Schilling'', 1470-?) no Braunšveigas, kurš apmeties Igaunijā un nodarbojies ar tirdzniecību. Tā dēli | + | '''fon Šillingi''' (''von Schilling'') - sena vācu izcelsmes (Ķelne) [[Vācbaltieši|vācbaltu]] bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie Šillingi Livonijā ieradās XV gs. (1490. gadā avotos parādās Kaspars Šillings (''Kaspar Schilling'', 1470-?) no Braunšveigas, kurš apmeties Igaunijā un nodarbojies ar tirdzniecību. Tā dēli stājās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] dienestā kā [[vasalis|vasaļi]] bruņinieki. Pirmais lēnis, šķiet, bija Meževo (''Meschgail''). 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1834. un 1855. gados [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. 1939. gadā visi dzimtas locekļi [[Vācbaltiešu izceļošana|bija spiesti pamest dzimteni]] un izceļot. |
Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: literāts, mākslas kolekcionārs un mecenāts Reinholds Filips fon Šillings (1819–1888); valstsvīrs, barons [[Šillings Alfreds Karls Vilhelms fon|Alfreds Karls Vilhelms fon Šillings]] (1861–1922); diplomāts, vēsturnieks [[Šillings Morics Gustavs fon|Morics Gustavs fon Šillings]] (1872-1934); Dr.jur., profesors, apelācijas tiesnesis Karls fon Šillings (1873-?); žurnālists un dzejnieks Otto fon Šillings (''Otto von Schilling'', 1874–1929). | Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: literāts, mākslas kolekcionārs un mecenāts Reinholds Filips fon Šillings (1819–1888); valstsvīrs, barons [[Šillings Alfreds Karls Vilhelms fon|Alfreds Karls Vilhelms fon Šillings]] (1861–1922); diplomāts, vēsturnieks [[Šillings Morics Gustavs fon|Morics Gustavs fon Šillings]] (1872-1934); Dr.jur., profesors, apelācijas tiesnesis Karls fon Šillings (1873-?); žurnālists un dzejnieks Otto fon Šillings (''Otto von Schilling'', 1874–1929). | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 3. janvāris, plkst. 15.57
fon Šillingi (von Schilling) - sena vācu izcelsmes (Ķelne) vācbaltu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie Šillingi Livonijā ieradās XV gs. (1490. gadā avotos parādās Kaspars Šillings (Kaspar Schilling, 1470-?) no Braunšveigas, kurš apmeties Igaunijā un nodarbojies ar tirdzniecību. Tā dēli stājās Livonijas ordeņa dienestā kā vasaļi bruņinieki. Pirmais lēnis, šķiet, bija Meževo (Meschgail). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1834. un 1855. gados Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz barona titulu. 1939. gadā visi dzimtas locekļi bija spiesti pamest dzimteni un izceļot.
Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: literāts, mākslas kolekcionārs un mecenāts Reinholds Filips fon Šillings (1819–1888); valstsvīrs, barons Alfreds Karls Vilhelms fon Šillings (1861–1922); diplomāts, vēsturnieks Morics Gustavs fon Šillings (1872-1934); Dr.jur., profesors, apelācijas tiesnesis Karls fon Šillings (1873-?); žurnālists un dzejnieks Otto fon Šillings (Otto von Schilling, 1874–1929).
