Atšķirības starp "Šillingi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Schilling_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | + | [[Attēls:Schilling_adH_Kalikull_Wappen.png|right|thumb|200px|Šilingi no Kalikilas]] |
| − | '''fon Šillingi''' (''von Schilling'', kr. ''фон Шиллинги'') | + | [[Attēls:Schilling_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni fon Šilingi]] |
| + | atkarībā no konteksta: | ||
| + | * baroni un grāfi '''fon Šillingi''' (''von Schilling'', kr. ''фон Шиллинги'') sena vācu izcelsmes (Ķelne) [[Vācbaltieši|vācbaltu]] bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie Šillingi Livonijā ieradās XV gs. (1490. gadā avotos parādās Kaspars Šillings (''Kaspar Schilling'', 1470-?) no Braunšveigas, kurš apmeties Igaunijā un nodarbojies ar tirdzniecību. Tā dēli stājās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] dienestā kā [[vasalis|vasaļi]] bruņinieki. Pirmais lēnis, šķiet, bija Meževo (''Meschgail''). 1620. gadā [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] ierakstīti grāfi Šilingi no Šķiliņiem (''Graf Schilling von Schillingshof''), baroni fon Šilingi (''Baron von Schilling'') un fon Šilingi no Lānšteinas (''von Schilling a.d.H. Lahnstein''), 1768. gadā Šillingi no Lānšteinas ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1834. un 1855. gados [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. 1939. gadā visi dzimtas locekļi [[Vācbaltiešu izceļošana|bija spiesti pamest dzimteni]] un izceļot. | ||
| + | * '''fon Šillingi no Kalikiles''' (''von Schilling a.d.H. Kaliküll, Russ. Adel.) vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (igauņu daļā). 1797. gadā fon Šillingi no Kalikilas ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| − | Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: literāts, mākslas kolekcionārs un mecenāts Reinholds Filips fon Šillings (1819–1888); valstsvīrs, barons [[Šillings Alfreds Karls Vilhelms fon|Alfreds Karls Vilhelms fon Šillings]] (1861–1922); diplomāts, vēsturnieks [[Šillings Morics Gustavs fon|Morics Gustavs fon Šillings]] (1872-1934); Dr.jur., profesors, apelācijas tiesnesis Karls fon Šillings (1873- | + | Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Cēsu pils [[komturs]] (1536–1539) Ādolfs fon Šilings (''Adolph von Schilling'', ?-1541), Cēsu pils komturs (1541–1544), Sēlpils [[fogts]], pēc tam komturs (1547-1559) Vilhelms fon Šilings (''Wilchelm von Schilling'', ?-?); literāts, mākslas kolekcionārs un mecenāts Reinholds Filips fon Šillings (1819–1888); valstsvīrs, barons [[Šillings Alfreds Karls Vilhelms fon|Alfreds Karls Vilhelms fon Šillings]] (1861–1922); diplomāts, vēsturnieks [[Šillings Morics Gustavs fon|Morics Gustavs fon Šillings]] (1872-1934); Dr.jur., Rīgas politehnikuma docents, profesors, apelācijas tiesnesis Karls fon Šillings (1873-1954); žurnālists un dzejnieks Otto fon Šillings (''Otto von Schilling'', 1874–1929). |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 30. aprīlis, plkst. 16.21
atkarībā no konteksta:
- baroni un grāfi fon Šillingi (von Schilling, kr. фон Шиллинги) sena vācu izcelsmes (Ķelne) vācbaltu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie Šillingi Livonijā ieradās XV gs. (1490. gadā avotos parādās Kaspars Šillings (Kaspar Schilling, 1470-?) no Braunšveigas, kurš apmeties Igaunijā un nodarbojies ar tirdzniecību. Tā dēli stājās Livonijas ordeņa dienestā kā vasaļi bruņinieki. Pirmais lēnis, šķiet, bija Meževo (Meschgail). 1620. gadā Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti grāfi Šilingi no Šķiliņiem (Graf Schilling von Schillingshof), baroni fon Šilingi (Baron von Schilling) un fon Šilingi no Lānšteinas (von Schilling a.d.H. Lahnstein), 1768. gadā Šillingi no Lānšteinas ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1834. un 1855. gados Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz barona titulu. 1939. gadā visi dzimtas locekļi bija spiesti pamest dzimteni un izceļot.
- fon Šillingi no Kalikiles (von Schilling a.d.H. Kaliküll, Russ. Adel.) vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (igauņu daļā). 1797. gadā fon Šillingi no Kalikilas ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Cēsu pils komturs (1536–1539) Ādolfs fon Šilings (Adolph von Schilling, ?-1541), Cēsu pils komturs (1541–1544), Sēlpils fogts, pēc tam komturs (1547-1559) Vilhelms fon Šilings (Wilchelm von Schilling, ?-?); literāts, mākslas kolekcionārs un mecenāts Reinholds Filips fon Šillings (1819–1888); valstsvīrs, barons Alfreds Karls Vilhelms fon Šillings (1861–1922); diplomāts, vēsturnieks Morics Gustavs fon Šillings (1872-1934); Dr.jur., Rīgas politehnikuma docents, profesors, apelācijas tiesnesis Karls fon Šillings (1873-1954); žurnālists un dzejnieks Otto fon Šillings (Otto von Schilling, 1874–1929).
