Atšķirības starp "Šillingi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
[[Attēls:Schilling_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni fon Šilingi]] | [[Attēls:Schilling_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni fon Šilingi]] | ||
atkarībā no konteksta: | atkarībā no konteksta: | ||
| − | * baroni un grāfi '''fon Šillingi''' (''von Schilling'', kr. ''фон Шиллинги'') sena vācu izcelsmes (Ķelne) [[Vācbaltieši|vācbaltu]] bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie Šillingi Livonijā ieradās XV gs. (1490. gadā avotos parādās Kaspars Šillings (''Kaspar Schilling'', 1470-?) no Braunšveigas, kurš apmeties Igaunijā un nodarbojies ar tirdzniecību. Tā dēli stājās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] dienestā kā [[vasalis|vasaļi]] bruņinieki. Pirmais lēnis, šķiet, bija Meževo (''Meschgail''). 1620. gadā [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] ierakstīti | + | * baroni un grāfi '''fon Šillingi''' (''von Schilling'', kr. ''фон Шиллинги'') sena vācu izcelsmes (Ķelne) [[Vācbaltieši|vācbaltu]] bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie Šillingi Livonijā ieradās XV gs. (1490. gadā avotos parādās Kaspars Šillings (''Kaspar Schilling'', 1470-?) no Braunšveigas, kurš apmeties Igaunijā un nodarbojies ar tirdzniecību. Tā dēli stājās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] dienestā kā [[vasalis|vasaļi]] bruņinieki. Pirmais lēnis, šķiet, bija Meževo (''Meschgail''). 1620. gadā [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] ierakstīti Šillingi no Šķiliņiem (''Graf Schilling von Schillingshof''), fon Šillingi (''von Schilling'') un fon Šillingi no Lānšteinas (''von Schilling a.d.H. Lahnstein''), 1768. gadā Šillingi no Lānšteinas ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1772. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas [[Barons|baroniem]]. 1834. un 1855. gados [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. 1939. gadā visi dzimtas locekļi [[Vācbaltiešu izceļošana|bija spiesti pamest dzimteni]] un izceļot. |
* '''fon Šillingi no Kalikiles''' (''von Schilling a.d.H. Kaliküll, Russ. Adel.'') vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (igauņu daļā). 1797. gadā fon Šillingi no Kalikilas ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | * '''fon Šillingi no Kalikiles''' (''von Schilling a.d.H. Kaliküll, Russ. Adel.'') vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (igauņu daļā). 1797. gadā fon Šillingi no Kalikilas ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 30. aprīlis, plkst. 16.26
atkarībā no konteksta:
- baroni un grāfi fon Šillingi (von Schilling, kr. фон Шиллинги) sena vācu izcelsmes (Ķelne) vācbaltu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie Šillingi Livonijā ieradās XV gs. (1490. gadā avotos parādās Kaspars Šillings (Kaspar Schilling, 1470-?) no Braunšveigas, kurš apmeties Igaunijā un nodarbojies ar tirdzniecību. Tā dēli stājās Livonijas ordeņa dienestā kā vasaļi bruņinieki. Pirmais lēnis, šķiet, bija Meževo (Meschgail). 1620. gadā Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti Šillingi no Šķiliņiem (Graf Schilling von Schillingshof), fon Šillingi (von Schilling) un fon Šillingi no Lānšteinas (von Schilling a.d.H. Lahnstein), 1768. gadā Šillingi no Lānšteinas ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1772. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas baroniem. 1834. un 1855. gados Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz barona titulu. 1939. gadā visi dzimtas locekļi bija spiesti pamest dzimteni un izceļot.
- fon Šillingi no Kalikiles (von Schilling a.d.H. Kaliküll, Russ. Adel.) vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (igauņu daļā). 1797. gadā fon Šillingi no Kalikilas ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Cēsu pils komturs (1536–1539) Ādolfs fon Šillings (Adolph von Schilling, ?-1541), Cēsu pils komturs (1541–1544), Sēlpils fogts, pēc tam komturs (1547-1559) Vilhelms fon Šillings (Wilchelm von Schilling, ?-?); literāts, mākslas kolekcionārs un mecenāts Reinholds Filips fon Šillings (1819–1888); valstsvīrs, barons Alfreds Karls Vilhelms fon Šillings (1861–1922); diplomāts, vēsturnieks Morics Gustavs fon Šillings (1872-1934); Dr.jur., Rīgas politehnikuma docents, profesors, apelācijas tiesnesis Karls fon Šillings (1873-1954); žurnālists un dzejnieks Otto fon Šillings (Otto von Schilling, 1874–1929).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Šillingu valdījumā bijušas Cēres, Tomes u.c. muižas.
