Šillingi
No ''Vēsture''
Versija 2017. gada 30. aprīlis, plkst. 16.21, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
atkarībā no konteksta:
- baroni un grāfi fon Šillingi (von Schilling, kr. фон Шиллинги) sena vācu izcelsmes (Ķelne) vācbaltu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie Šillingi Livonijā ieradās XV gs. (1490. gadā avotos parādās Kaspars Šillings (Kaspar Schilling, 1470-?) no Braunšveigas, kurš apmeties Igaunijā un nodarbojies ar tirdzniecību. Tā dēli stājās Livonijas ordeņa dienestā kā vasaļi bruņinieki. Pirmais lēnis, šķiet, bija Meževo (Meschgail). 1620. gadā Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti grāfi Šilingi no Šķiliņiem (Graf Schilling von Schillingshof), baroni fon Šilingi (Baron von Schilling) un fon Šilingi no Lānšteinas (von Schilling a.d.H. Lahnstein), 1768. gadā Šillingi no Lānšteinas ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1834. un 1855. gados Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz barona titulu. 1939. gadā visi dzimtas locekļi bija spiesti pamest dzimteni un izceļot.
- fon Šillingi no Kalikiles (von Schilling a.d.H. Kaliküll, Russ. Adel.) vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (igauņu daļā). 1797. gadā fon Šillingi no Kalikilas ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Cēsu pils komturs (1536–1539) Ādolfs fon Šilings (Adolph von Schilling, ?-1541), Cēsu pils komturs (1541–1544), Sēlpils fogts, pēc tam komturs (1547-1559) Vilhelms fon Šilings (Wilchelm von Schilling, ?-?); literāts, mākslas kolekcionārs un mecenāts Reinholds Filips fon Šillings (1819–1888); valstsvīrs, barons Alfreds Karls Vilhelms fon Šillings (1861–1922); diplomāts, vēsturnieks Morics Gustavs fon Šillings (1872-1934); Dr.jur., Rīgas politehnikuma docents, profesors, apelācijas tiesnesis Karls fon Šillings (1873-1954); žurnālists un dzejnieks Otto fon Šillings (Otto von Schilling, 1874–1929).
