Atšķirības starp "Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrība" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Zidu_veteranu_gajiens_Riga_1931.jpg|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:Zidu_veteranu_gajiens_Riga_1931.jpg|right|thumb|300px|]] | ||
| − | '''Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrība''' - 1928. gada novembrī Rīgā izveidota [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] ebreju veterānu biedrība. Neatkarības karā piedalījās aptuveni 1200 ebreju karavīru un virsnieku (t.sk. 12 virsnieki: virsleitnanti K.Arenštams, M.Kramers, leitnanti E.Freidbergs, R.Laters u.c.,) kā arī 12 kara ārsti, no kuriem karā krita ~50 karavīri, 4 karavīri apbalvoti ar [[Lko]], 11 karavīri ar [[Tzo]]. Sevišķi liels ebreju karavīru īpatsvars bijis [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulkā]]. | + | '''Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrība''' - 1928. gada novembrī Rīgā izveidota [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] ebreju veterānu biedrība. Neatkarības karā piedalījās aptuveni 1200 ebreju karavīru un virsnieku (t.sk. 12 virsnieki: virsleitnanti K.Arenštams, M.Kramers, leitnanti E.Freidbergs, R.Laters u.c.,) kā arī 12 kara ārsti, no kuriem karā krita ~50 karavīri, 4 karavīri apbalvoti ar [[Lko]], 11 karavīri ar [[Tzo]]. Sevišķi liels ebreju karavīru īpatsvars bijis [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulkā]]. Jaunākais [[Latvijas armija]]s karavīrs Konstantīns Goreliks bija ebrejs (1919. gada jūnijā 10 gadu vecumā kā brīvprātīgais iestājās LR bruņotajos spēkos). |
Biedrības izveidošanas iniciatori: I.Vaispaps, J.Fains, Z.Levinsons. Atradās Ģertrūdes ielā 45. Pirmā valdes sēde sanāca 17.01.1929. Biedrībā apvienojās 548 biedri (Rīgā - 316, Liepājā - 171, Daugavpilī - 23), bet līdz 1938. gadam biedru skaits bija pieaudzis līdz 733 (Rīgā - 486, Liepājā - 124). Izdeva almanahu "Atbrīvotājs" (1931., 1933., 1936., 1937., 1938.). Biedrība likvidēta 1940. gada vasarā pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]]. | Biedrības izveidošanas iniciatori: I.Vaispaps, J.Fains, Z.Levinsons. Atradās Ģertrūdes ielā 45. Pirmā valdes sēde sanāca 17.01.1929. Biedrībā apvienojās 548 biedri (Rīgā - 316, Liepājā - 171, Daugavpilī - 23), bet līdz 1938. gadam biedru skaits bija pieaudzis līdz 733 (Rīgā - 486, Liepājā - 124). Izdeva almanahu "Atbrīvotājs" (1931., 1933., 1936., 1937., 1938.). Biedrība likvidēta 1940. gada vasarā pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]]. | ||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
* Žvinklis A. Rīga 1931. gadā: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva kinohroniku un fotogrāfiju kolekcijas. // “Latvijas Arhīvi”, 2001, Nr.4. | * Žvinklis A. Rīga 1931. gadā: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva kinohroniku un fotogrāfiju kolekcijas. // “Latvijas Arhīvi”, 2001, Nr.4. | ||
* Dribins L. Ebreji Latvijā. – Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūta Etnisko pētījumu centrs: Rīga, 1994 | * Dribins L. Ebreji Latvijā. – Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūta Etnisko pētījumu centrs: Rīga, 1994 | ||
| + | * Jēkabsons Ē. Aizmirstie karavīri – ebreji Latvijas armijā 1918.–1940. gadā. - Šamir: Rīga, 2013. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [https://www.academia.edu/27525839/Aizmirstie_karav%C4%ABri_ebreji_Latvijas_armij%C4%81_1918._1940._gad%C4%81._R%C4%ABga_2013 Jēkabsons Ē. Aizmirstie karavīri – ebreji Latvijas armijā 1918.–1940. gadā. - Šamir: Rīga, 2013] | ||
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]] | [[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]] | ||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 10.37
Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrība - 1928. gada novembrī Rīgā izveidota Latvijas Neatkarības kara ebreju veterānu biedrība. Neatkarības karā piedalījās aptuveni 1200 ebreju karavīru un virsnieku (t.sk. 12 virsnieki: virsleitnanti K.Arenštams, M.Kramers, leitnanti E.Freidbergs, R.Laters u.c.,) kā arī 12 kara ārsti, no kuriem karā krita ~50 karavīri, 4 karavīri apbalvoti ar Lko, 11 karavīri ar Tzo. Sevišķi liels ebreju karavīru īpatsvars bijis Latgales partizānu pulkā. Jaunākais Latvijas armijas karavīrs Konstantīns Goreliks bija ebrejs (1919. gada jūnijā 10 gadu vecumā kā brīvprātīgais iestājās LR bruņotajos spēkos).
Biedrības izveidošanas iniciatori: I.Vaispaps, J.Fains, Z.Levinsons. Atradās Ģertrūdes ielā 45. Pirmā valdes sēde sanāca 17.01.1929. Biedrībā apvienojās 548 biedri (Rīgā - 316, Liepājā - 171, Daugavpilī - 23), bet līdz 1938. gadam biedru skaits bija pieaudzis līdz 733 (Rīgā - 486, Liepājā - 124). Izdeva almanahu "Atbrīvotājs" (1931., 1933., 1936., 1937., 1938.). Biedrība likvidēta 1940. gada vasarā pēc Latvijas okupācijas.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 113.-114., 298. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Žvinklis A. Rīga 1931. gadā: Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva kinohroniku un fotogrāfiju kolekcijas. // “Latvijas Arhīvi”, 2001, Nr.4.
- Dribins L. Ebreji Latvijā. – Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūta Etnisko pētījumu centrs: Rīga, 1994
- Jēkabsons Ē. Aizmirstie karavīri – ebreji Latvijas armijā 1918.–1940. gadā. - Šamir: Rīga, 2013.
