Atšķirības starp "Žečpospoļita" versijām

'''Žečpospoļita''' (lat. ''Serenissima Res Publica Coronae Regni Poloniae Magnique Ducatus Lithuaniae'') - federāla [[monarhija]] Centrāleiropā no 1569. līdz 1795. gadam. Izveidojās [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūnijā]] apvienojoties [[Polijas karaliste]]i un [[Lietuvas liekņaziste]]i. Valsts nosaukums poļu valodā: ''Rzeczpospolita Obojga Narodów'', lietuviešu valodā: ''Abiejų Tautų Respublika'', baltkrievu valodā: ''Рэч Паспалітая Абодвух Народаў''. Nosaukums ir no latīņu valodas: ''res publica'' - poliski ''rzec pospolita'', kas neapzīmēja valsts politisko iekārtu mūsdienu izpratnē, bet to, ka Lietuvas lielkņaziste un Polijas karaliste ir atsevišķi līdztiesiski subjekti (''res privatae'') kopīgā valstī. Tika saglabāts robežu dalījums, iekšējā administrācija, atsevišķas valsts kases, tiesas, valsts valodas, bet kopīgi: [[karalis]], divpalātu ''[[seims]]'', likumdošana, ārpolitika un naudas sistēma. 1573. gadā Žečpospoļita kļva par [[Konstitucionāla monarhija|konstitucionālu monarhiju]]: tika juridiski apstiprināts karaļa ievēlēšanas princips. No Henrika (''Anrī'') Valuā (1573.-1574.) tika panākti t.s. [[Henrika artikuli]], kas liedza karalim turpmāk noteikt troņmantnieku - seims ieguva tiesības karali ievēlēt. Šis dokuments vairāk nekā 20 pantos reglamentēja karaļa un seima tiesības un galīgi noformēja [[kārtu pārstāvniecība]]s politisko sistēmu. Valsti pārvaldīja vēlēts karalis un divi - Krakovas un Viļņas, - seimi. Delegātus uz seimu izvirzīja provinču un vojevodistu [[seimiks|seimikos]]. XVIII gs. valsts militāri un saimnieciski bija kļuvusi tik vāja, ka praktiski kļuva par [[Krievijas impērija]]s [[Protektorāts|protektorātu]]. 1772. gada 19. februārī notika t.s. [[Polijas dalīšana|pirmā Polijas dalīšana]] (pol. ''Rozbiór Polski''), kad Žečpospoļitas teritorijas lielāko daļu savā starpā sadalīja Krievijas impērija, [[Prūsijas karaliste]] un [[Austrijas impērija]]. 1774. gadā seims apstiprināja Žečpospoļitas atteikšanos no zaudētajām teritorijām. Pēc pilsoņu kara, kurā 1792. gadā iesaistījās Krievijas armija, 1793. gada 23. janvārī Krievija un Prūsija noslēdza vienošanos par jaunu teritoriju atņemšanu Žečpospoļitai. Pēc [[Kostjuško sacelšanās|T.Kostjuško sacelšanās]] (pol. ''Powstanie kościuszkowskie'') apspiešanas, 1795. gada 24. oktobrī uzvarētājvalstis sadalīja savā starpā atlikušo Žečpospoļitas teritoriju, 25. novembrī karalis [[Staņislavs II Poņatovskis (Žečpospoļitas karalis)|Staņislavs II]] (''Stanisław II August Poniatowski'') demisionēja un Žečpospoļita kā valsts pārstāja pastāvēt.