Atšķirības starp "1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Literatūra un avoti par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons''' (kr. ''1-ый Усть-Двинский батальон латышских стрелков'') - [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[bataljons]] [[Krievijas impērija]]s armijā [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā (1915.-1917.), izveidots 1915. gada vasarā pēc 1915. gada 1. augusta [[Krievijas impērija]]s Ziemeļrietumu frontes pavēlnieka [[ģenerālis]] Mihails Aļeksejevs izdotās pavēles Nr.21370 par latviešu [[Strēlnieki|strēlnieku]] bataljonu dibināšanu.<ref>Государственный Военно-исторический архив Российской Федерации, 2003 ф., 2 оп., 323 д., 193 л.</ref> Nosaukums no [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]], kur vienība tika formēta. Bataljons tika veidoti ar tādu aprēķinu, lai šī vienība būtu pietiekoši patstāvīga un spētu pati ātri pārvietoties, kā arī lai nepieciešamības gadījumā to varētu piekomandēt pulkam vai divīzijai konkrētu uzdevumu veikšanai noteiktā laika periodā. 1915. gada 19. jūlijā apstiprinātie Krievijas impērijas armijas "Pagaidu noteikumi par latviešu strēlnieku bataljoniem" definēja bataljona galvenos uzdevumus: atvieglot Baltijā operējošajam Krievijas karaspēkam izlūku un sakaru dienestu, kā arī segt uzbrukumu laikā lielāku vienību flangus. Veidojot latviešu strēlnieku bataljonu štatu sarakstu, par paraugu ņēma tipveida Sibīrijas strēlnieku bataljonu (skat. [[latviešu strēlnieku bataljons]]): 4 rotas, kuras veidoja 26 virsnieki, 6 kara ierēdņi, 1246 apakšvirsnieki un strēlnieki, 8 savvaļnieki, 164 zirgi ( t.sk. 95 vezumnieku zirgi ), 7 lauku virtuves un 40 vezumi (1916. gada vasarā bataljonu papildināja ar 2 divas rotām).
+
'''1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons''' (kr. ''1-ый Усть-Двинский батальон латышских стрелков'') - [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[bataljons]] [[Krievijas impērija]]s armijā [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā (1915.-1917.), izveidots 1915. gada vasarā pēc 1915. gada 1. augusta [[Krievijas impērija]]s Ziemeļrietumu frontes pavēlnieka [[ģenerālis]] Mihails Aļeksejevs izdotās pavēles Nr.21370 par latviešu [[Strēlnieki|strēlnieku]] bataljonu dibināšanu.<ref>Государственный Военно-исторический архив Российской Федерации, 2003 ф., 2 оп., 323 д., 193 л.</ref> Nosaukums no [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietokšņa]], kur vienība tika formēta. Bataljons tika veidoti ar tādu aprēķinu, lai šī vienība būtu pietiekoši patstāvīga un spētu pati ātri pārvietoties, kā arī lai nepieciešamības gadījumā to varētu piekomandēt pulkam vai divīzijai konkrētu uzdevumu veikšanai noteiktā laika periodā. 1915. gada 19. jūlijā apstiprinātie Krievijas impērijas armijas "Pagaidu noteikumi par latviešu strēlnieku bataljoniem" definēja bataljona galvenos uzdevumus: atvieglot Baltijā operējošajam Krievijas karaspēkam izlūku un sakaru dienestu, kā arī segt uzbrukumu laikā lielāku vienību flangus. Veidojot latviešu strēlnieku bataljonu štatu sarakstu, par paraugu ņēma tipveida Sibīrijas strēlnieku bataljonu (skat. [[latviešu strēlnieku bataljons]]): 4 rotas, kuras veidoja 26 virsnieki, 6 kara ierēdņi, 1246 apakšvirsnieki un strēlnieki, 8 savvaļnieki, 164 zirgi ( t.sk. 95 vezumnieku zirgi ), 7 lauku virtuves un 40 vezumi (1916. gada vasarā bataljonu papildināja ar 2 divas rotām). 1915. gada rudenī bataljona 2. un 3. rotas pirmo reizi piedalījās 25. oktobra sadursmē pie "Mangaļu" mājām Tīreļa purvā (pirmos kritušos bataljona strēlniekus 28. oktobrī apglabāja Meža kapos, kur tika likts pamats vēlākajiem Brāļu kapiem). 29. oktobrī 1. rota poručika F.Brieža vadībā izcīnīja sadursmes ar pretinieku pie Plakanciema netālu no  Misas upes un 22. novembrī pie "Veisu" mājām. 1916. gada martā un jūlijā bataljons piedalījās kaujās pie Ķekavas.
  
 
1916. gada 3. novembrī pārveidots par [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku]].
 
1916. gada 3. novembrī pārveidots par [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku]].

Versija, kas saglabāta 2012. gada 30. oktobris, plkst. 14.07

1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons (kr. 1-ый Усть-Двинский батальон латышских стрелков) - latviešu strēlnieku bataljons Krievijas impērijas armijā I Pasaules kara laikā (1915.-1917.), izveidots 1915. gada vasarā pēc 1915. gada 1. augusta Krievijas impērijas Ziemeļrietumu frontes pavēlnieka ģenerālis Mihails Aļeksejevs izdotās pavēles Nr.21370 par latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanu.[1] Nosaukums no Daugavgrīvas cietokšņa, kur vienība tika formēta. Bataljons tika veidoti ar tādu aprēķinu, lai šī vienība būtu pietiekoši patstāvīga un spētu pati ātri pārvietoties, kā arī lai nepieciešamības gadījumā to varētu piekomandēt pulkam vai divīzijai konkrētu uzdevumu veikšanai noteiktā laika periodā. 1915. gada 19. jūlijā apstiprinātie Krievijas impērijas armijas "Pagaidu noteikumi par latviešu strēlnieku bataljoniem" definēja bataljona galvenos uzdevumus: atvieglot Baltijā operējošajam Krievijas karaspēkam izlūku un sakaru dienestu, kā arī segt uzbrukumu laikā lielāku vienību flangus. Veidojot latviešu strēlnieku bataljonu štatu sarakstu, par paraugu ņēma tipveida Sibīrijas strēlnieku bataljonu (skat. latviešu strēlnieku bataljons): 4 rotas, kuras veidoja 26 virsnieki, 6 kara ierēdņi, 1246 apakšvirsnieki un strēlnieki, 8 savvaļnieki, 164 zirgi ( t.sk. 95 vezumnieku zirgi ), 7 lauku virtuves un 40 vezumi (1916. gada vasarā bataljonu papildināja ar 2 divas rotām). 1915. gada rudenī bataljona 2. un 3. rotas pirmo reizi piedalījās 25. oktobra sadursmē pie "Mangaļu" mājām Tīreļa purvā (pirmos kritušos bataljona strēlniekus 28. oktobrī apglabāja Meža kapos, kur tika likts pamats vēlākajiem Brāļu kapiem). 29. oktobrī 1. rota poručika F.Brieža vadībā izcīnīja sadursmes ar pretinieku pie Plakanciema netālu no Misas upes un 22. novembrī pie "Veisu" mājām. 1916. gada martā un jūlijā bataljons piedalījās kaujās pie Ķekavas.

1916. gada 3. novembrī pārveidots par 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Государственный Военно-исторический архив Российской Федерации, 2003 ф., 2 оп., 323 д., 193 л.

  • 3. rotas jaunākais virsnieks Jānis Šnuka

  • 1. rotas karavīri, kuri apbalvoti ar Sv. Jura krustiem un medaļām

  • kapitans Briedis apbalvo 1. rotas strēlniekus par varonību jūlija kaujās (1916. gada vasara)

  • ložmetēju komanda

  • jaunākais apakšvirsnieks Kārlis Gailis

  • kājnieku izlūki

  • karavīri pārgājiena laikā

  • bataljona komandieris Rūdolfs Bangerskis

  • pulka komandieris pulkvedis Fridrihs Briedis

Literatūra un avoti par šo tēmu

  • Latviešu veco strēlnieku biedrības izdotais žurnāls „Latviešu strēlnieki”
  • Latviešu strēlnieki mūžības gaismā. / sast.i Goldmanis J. un Mednis E. - Strēlnieks, 1953. - 237 lpp.
  • Latviešu strēlnieku vēsture. / red. J.Krastiņš - Rīga, 1970.
  • Latvija Pirmā Pasaules kara laikā. red. V.Bērziņš - Rīga, 1987.
  • Memenis A. Strēlnieki : Latviešu strēlnieki I pasaules kar̦ā. - Junda: Rīga, 1995. - 245 lpp.
  • Latviešu strēlnieki; literatūras rādītājs. / sast. O.Puce, O.Straumite. - Rīga, 1972. - 131 lpp.
  • Jēkabsons Ēriks. Latviešu strēlnieku bataljonu izveidošana 1915. gada vasarā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.7., 28.-29. lpp.
  • Hartmanis Jānis. Latviešu strēlnieku ugunskristības 1915. gada 12. oktobrī. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.9., 28.-29. lpp.
  • Hartmanis Jānis. Latviešu strēlnieki 1916. gada 8. marta Ķekavas kaujā. // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. Nr.7., Rīga, 2006, 52.-82. lpp.
  • Hartmanis Jānis. Aizmirstie karavīri : Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā. - Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmija: Rīga, 2009. 114 lpp. ISBN 978-9984-39-870-9
  • Karstiņš Jānis. Latviešu strēlnieku vēsture, 1915-1920. - Zinātne: Rīga, 1970. - 694 lpp.
  • Bangerskis Rūdolfs. Mana mūža atmiņas. - Kopenhāgena: 1958.
  • Vācietis Jukums. Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme. - Rīga, 1989.
  • Peniķis Mārtiņš. Pasaules karš 1914., 1915. un 1916. gadā, un Latviešu strēlnieku bataljonu – pulku cīņas. - Rīga, 1939.
  • Bērziņš V. Latviešu strēlnieki – drāma un traģēdija. - Rīga, 1995.
  • Porietis J. Strēlnieku leģendārās gaitas. - ASV, 1968.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=1._Daugavgrīvas_latviešu_strēlnieku_bataljons&oldid=39797"