Abubacers

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 6. novembris, plkst. 11.19, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Abū Bekrs Ibn Tufeils jeb Abubacers (1110.-1185.) - filosofs, dabaszinātnieks, ārsts.

Dzimis ap 1110. gadu Vadi-Ašā (Granādas emirāts). Brieduma gados bija ārsts, tad Granādas emīra, velāk Tanžeras emīra Abu Saīda sekretārs. Mūža otrajā pusē kļuva par Almohadovu galma vezīru, vienlaikus būdams kalifa Abu Jakuba Jusufa al Mansura (1163.-1184.) privātārsts. Kā ievērojams prātnieks un politiķis, pazinās ar vairimu tā laika Andalūzijas zinātnieku. Ap 1169. gadu iepazinās ar Ibn Rušdiju, ar kuru izveidojās cieša draudzība un sadarbība. Miris Marokā 1185. gadā.

Kā tas bija raksturīgi viduslaiku arābu kultūrai, Ibn Tufeils bija izteikti vispusīgs domātājs: viņš interesējās gan par medicīnu, gan matemātiku. astronomiju, dzeju u.tt. Sarakstījis divus nopietnus traktātus par medicīnu. Savos komentāros Aristotela "Meteoroloģijai" Ibn Rušdijs min, ka Ibn Tufeils sarakstījis ievērojamu darbu par "pasaules apdzīvotajiem un neapdzīvaotajiem apgabaliem", bet komentārā Aristotela "Metafizikai" ļoti slavē par Tufeila oriģinālo skatījumu "debesu ķermeņu uzbūves un kustības jautājumos". Arī Al Bitraudži piemin, ka Ibn Tufeils izveidojis pats savu kosmoloģijas teoriju, kas "brīva no kļūdām" un piedāvā no Ptolemeja kardināli atšķirīgu pieeju. Taču vislielāko interesi Tufeils juta par filosofiju, īpaši pievēršoties izziņas procesam. Vienīgais viņa darbs, kas saglabājies līdz mūsu dienām, ir "Haijī, Jakzana dēls" (pilns nosaukums: "Traktāts "Haijī, Jakzana dēls" par austrumu gudrību noslēpumiem, kurus no esības graudiem nošķīris savos izteikumos filosofu tēvs imams Abū Alī ibn Sina, zinošā domātāja Abū Bekra Ibn Tufeila pierakstīts"), ārkārtīgi populārs laikabiedru vidu un kopš XVII gs. tulkots gandrīz visās Eiropas valodās.

Literatūra par šo tēmu

  • Ибн-Туфейль. Повесть о Хайе, сыне Якзана. - Книга: Москва, 1988