Atšķirības starp "Aderkasi" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Aderkasi''' (vc. ''von Aderkas'', kr. ''Адеркас'') - sena [[Livonija]]s [[bruņniecība]]s dzimta, cēlusies no Rīgas arhibīskapa vasaļa Johanna (''Johannes de Adricas''), kas pieminēts 1277. gadā. Dzimta pieminēta arī t.s. [[Silvestra žēlastība|Silvestra žēlastībā]], norādot, ka attiecas uz "visām Aderkasu muižām", un norādot, ka Aderkasi ir "lielie vasaļi". Pamatā dzīvojuši Vidzemē un Sāmsalā. No dzimtas, līdzīgi kā no citām Baltijas bruņniecības dzimtām, nākuši daudzi izcili Zviedrijas, Polijas un Krievijas virsnieki, taču ar laiku dzimta zaudējusi savu ietekmi un neatradās vairs bruņniecības elitē. Daudzi Aderkasi uzturēja sevi ar savu darbu, piemēram, Adalberts fon Aderkass, kurš studējis medicīnu un vēlāk mežzinības (viņš vēlāk ir strādājis Sāvienā par mežzini), un kuru 1905. gada 17. novembrī kopā ar viņa trīs gadus jaunāko brāli Eiženu Aderkasus nošāva dumpinieki Cesvainē Salasupītes krastā pie Tējas namiņa. | '''Aderkasi''' (vc. ''von Aderkas'', kr. ''Адеркас'') - sena [[Livonija]]s [[bruņniecība]]s dzimta, cēlusies no Rīgas arhibīskapa vasaļa Johanna (''Johannes de Adricas''), kas pieminēts 1277. gadā. Dzimta pieminēta arī t.s. [[Silvestra žēlastība|Silvestra žēlastībā]], norādot, ka attiecas uz "visām Aderkasu muižām", un norādot, ka Aderkasi ir "lielie vasaļi". Pamatā dzīvojuši Vidzemē un Sāmsalā. No dzimtas, līdzīgi kā no citām Baltijas bruņniecības dzimtām, nākuši daudzi izcili Zviedrijas, Polijas un Krievijas virsnieki, taču ar laiku dzimta zaudējusi savu ietekmi un neatradās vairs bruņniecības elitē. Daudzi Aderkasi uzturēja sevi ar savu darbu, piemēram, Adalberts fon Aderkass, kurš studējis medicīnu un vēlāk mežzinības (viņš vēlāk ir strādājis Sāvienā par mežzini), un kuru 1905. gada 17. novembrī kopā ar viņa trīs gadus jaunāko brāli Eiženu Aderkasus nošāva dumpinieki Cesvainē Salasupītes krastā pie Tējas namiņa. | ||
| − | Starp dzimtas īpašumiem jāmin Ķirbižu (''Kürbis''), Bīsteru, Lāņu muižas u.c. | + | Starp dzimtas īpašumiem jāmin Ķirbižu (''Kürbis''), Bīsteru, Lāņu, Vecmuižas (''Sussikas'') muižas u.c. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 30. augusts, plkst. 12.11
Aderkasi (vc. von Aderkas, kr. Адеркас) - sena Livonijas bruņniecības dzimta, cēlusies no Rīgas arhibīskapa vasaļa Johanna (Johannes de Adricas), kas pieminēts 1277. gadā. Dzimta pieminēta arī t.s. Silvestra žēlastībā, norādot, ka attiecas uz "visām Aderkasu muižām", un norādot, ka Aderkasi ir "lielie vasaļi". Pamatā dzīvojuši Vidzemē un Sāmsalā. No dzimtas, līdzīgi kā no citām Baltijas bruņniecības dzimtām, nākuši daudzi izcili Zviedrijas, Polijas un Krievijas virsnieki, taču ar laiku dzimta zaudējusi savu ietekmi un neatradās vairs bruņniecības elitē. Daudzi Aderkasi uzturēja sevi ar savu darbu, piemēram, Adalberts fon Aderkass, kurš studējis medicīnu un vēlāk mežzinības (viņš vēlāk ir strādājis Sāvienā par mežzini), un kuru 1905. gada 17. novembrī kopā ar viņa trīs gadus jaunāko brāli Eiženu Aderkasus nošāva dumpinieki Cesvainē Salasupītes krastā pie Tējas namiņa.
Starp dzimtas īpašumiem jāmin Ķirbižu (Kürbis), Bīsteru, Lāņu, Vecmuižas (Sussikas) muižas u.c.
