Atšķirības starp "Aderkasi" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Aderkasi''' (vc. ''von Aderkas'', kr. ''Адеркас'') - sena [[Livonija]]s [[bruņniecība]]s dzimta, cēlusies no Rīgas arhibīskapa vasaļa Johanna (''Johannes de Adricas''), kas pieminēts jau 1277. gadā. Dzimta pieminēta arī t.s. [[Silvestra žēlastība|Silvestra žēlastībā]], norādot, ka attiecas uz "visām Aderkasu muižām", un norādot, ka Aderkasi ir "lielie vasaļi". Pamatā dzīvojuši Vidzemē un Sāmsalā. No dzimtas, līdzīgi kā no citām Baltijas bruņniecības dzimtām, nākuši daudzi izcili Zviedrijas, Polijas un Krievijas virsnieki. 1753. gadā vēlākais Rīgas zemes tiesnesis (1776.) Johans Gustavs fon Aderkass (''Johann Gustav von Aderkas'') no tēva Magnusa fon Aderkasa (1676.–1753.) mantojumā saņēma Vecmuižas īpašumu, kurā bija ievērojama bibliotēkua, kuru mantinieki turpināja papildināt. Interesanti, ka pirmā Garlība Merķeļa publikācija 1792. gadā bijusi veltījuma dzejolis dzimšanas dienā baronam Johanam Gustavam fon Aderkasam, kura plašo bibliotēku jaunais literāts izmantojis, strādājot Liepupes mācītājmuižā un ciemojoties draudzes muižās. XIX gs. dzimta bija krietni paputējusi un daudzi Aderkasi uzturēja sevi ar darbu, piemēram, Adalberts fon Aderkass, kurš studējis medicīnu un vēlāk mežzinības, strādājis Sāvienā par mežzini, līdz viņu 1905. gada 17. novembrī kopā ar viņa trīs gadus jaunāko brāli Eiženu Aderkasus nošāva dumpinieki Cesvainē Salasupītes krastā pie Tējas namiņa. | '''Aderkasi''' (vc. ''von Aderkas'', kr. ''Адеркас'') - sena [[Livonija]]s [[bruņniecība]]s dzimta, cēlusies no Rīgas arhibīskapa vasaļa Johanna (''Johannes de Adricas''), kas pieminēts jau 1277. gadā. Dzimta pieminēta arī t.s. [[Silvestra žēlastība|Silvestra žēlastībā]], norādot, ka attiecas uz "visām Aderkasu muižām", un norādot, ka Aderkasi ir "lielie vasaļi". Pamatā dzīvojuši Vidzemē un Sāmsalā. No dzimtas, līdzīgi kā no citām Baltijas bruņniecības dzimtām, nākuši daudzi izcili Zviedrijas, Polijas un Krievijas virsnieki. 1753. gadā vēlākais Rīgas zemes tiesnesis (1776.) Johans Gustavs fon Aderkass (''Johann Gustav von Aderkas'') no tēva Magnusa fon Aderkasa (1676.–1753.) mantojumā saņēma Vecmuižas īpašumu, kurā bija ievērojama bibliotēkua, kuru mantinieki turpināja papildināt. Interesanti, ka pirmā Garlība Merķeļa publikācija 1792. gadā bijusi veltījuma dzejolis dzimšanas dienā baronam Johanam Gustavam fon Aderkasam, kura plašo bibliotēku jaunais literāts izmantojis, strādājot Liepupes mācītājmuižā un ciemojoties draudzes muižās. XIX gs. dzimta bija krietni paputējusi un daudzi Aderkasi uzturēja sevi ar darbu, piemēram, Adalberts fon Aderkass, kurš studējis medicīnu un vēlāk mežzinības, strādājis Sāvienā par mežzini, līdz viņu 1905. gada 17. novembrī kopā ar viņa trīs gadus jaunāko brāli Eiženu Aderkasus nošāva dumpinieki Cesvainē Salasupītes krastā pie Tējas namiņa. | ||
| − | Starp dzimtas īpašumiem jāmin Ķirbižu (''Kürbis''), Bīsteru, Lāņu, Vecmuižas (''Sussikas''), Duntes, Katvaru, Tiegažu, Mētaga, Šķirstiņu, Pāles un Pociema muižas u.c., kuru lielākā daļa laika gaitā tika zaudētas, līdz XX gs. pirmajā pusē [[Agrārreforma Latvijā|Latvijas agrārreformas]] ietvaros ģimenes īpašumus nacionalizēja. | + | Starp dzimtas īpašumiem jāmin Ķirbižu (''Kürbis'', kur Brīdagas kapos apbedīti bijušo Ķirbižu muižas īpašnieku Aderkasi), Bīsteru, Lāņu, Vecmuižas (''Sussikas''), Duntes, Katvaru, Tiegažu, Mētaga, Šķirstiņu, Pāles un Pociema muižas u.c., kuru lielākā daļa laika gaitā tika zaudētas, līdz XX gs. pirmajā pusē [[Agrārreforma Latvijā|Latvijas agrārreformas]] ietvaros ģimenes īpašumus nacionalizēja. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 30. augusts, plkst. 12.34
Aderkasi (vc. von Aderkas, kr. Адеркас) - sena Livonijas bruņniecības dzimta, cēlusies no Rīgas arhibīskapa vasaļa Johanna (Johannes de Adricas), kas pieminēts jau 1277. gadā. Dzimta pieminēta arī t.s. Silvestra žēlastībā, norādot, ka attiecas uz "visām Aderkasu muižām", un norādot, ka Aderkasi ir "lielie vasaļi". Pamatā dzīvojuši Vidzemē un Sāmsalā. No dzimtas, līdzīgi kā no citām Baltijas bruņniecības dzimtām, nākuši daudzi izcili Zviedrijas, Polijas un Krievijas virsnieki. 1753. gadā vēlākais Rīgas zemes tiesnesis (1776.) Johans Gustavs fon Aderkass (Johann Gustav von Aderkas) no tēva Magnusa fon Aderkasa (1676.–1753.) mantojumā saņēma Vecmuižas īpašumu, kurā bija ievērojama bibliotēkua, kuru mantinieki turpināja papildināt. Interesanti, ka pirmā Garlība Merķeļa publikācija 1792. gadā bijusi veltījuma dzejolis dzimšanas dienā baronam Johanam Gustavam fon Aderkasam, kura plašo bibliotēku jaunais literāts izmantojis, strādājot Liepupes mācītājmuižā un ciemojoties draudzes muižās. XIX gs. dzimta bija krietni paputējusi un daudzi Aderkasi uzturēja sevi ar darbu, piemēram, Adalberts fon Aderkass, kurš studējis medicīnu un vēlāk mežzinības, strādājis Sāvienā par mežzini, līdz viņu 1905. gada 17. novembrī kopā ar viņa trīs gadus jaunāko brāli Eiženu Aderkasus nošāva dumpinieki Cesvainē Salasupītes krastā pie Tējas namiņa.
Starp dzimtas īpašumiem jāmin Ķirbižu (Kürbis, kur Brīdagas kapos apbedīti bijušo Ķirbižu muižas īpašnieku Aderkasi), Bīsteru, Lāņu, Vecmuižas (Sussikas), Duntes, Katvaru, Tiegažu, Mētaga, Šķirstiņu, Pāles un Pociema muižas u.c., kuru lielākā daļa laika gaitā tika zaudētas, līdz XX gs. pirmajā pusē Latvijas agrārreformas ietvaros ģimenes īpašumus nacionalizēja.
