Atšķirības starp "Agrimēnsors" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Agrimēnsors''' (lat. ''agrimensor'') - zemes mērnieks [[Romas valsts|Senajā Romā]]. Sākotnēji amats [[Leģions Romā|leģionā]], nometņu celtniecības un fortifikācijas būvju uzraugs un vadītājs (''finitores, metatores, mensores''). T.s. impērijas laikā atsevišķs [[maģistrāts]], korporācija (''mensores agrarii'', ''agrimensores'', jeb '''gromatiki''' - ''gromatici'', no mērniecības instrumenta nosaukuma), kura funkcijas bija pārmērīt un kadastrēt valsts un privātās zemes, nospraust robežas. Tiesas procesā ''agrimēnsori'' piedalījās kā pieaicinātie eksperti. ''Agrimensoru'' apmācības procesaevolūcijas laikā izveidojās pat īpatns literatūras žanrs, kura paraugi līdz mūsu dienām saglabājušies visai fragmentāri, atsaucēs.
+
'''Agrimēnsors''' jeb '''gromatiks''' (lat. ''agrimensor'', ''gromatic'') - zemes mērnieks [[Romas valsts|Senajā Romā]]. Sākotnēji amats [[Leģions Romā|leģionā]], nometņu celtniecības un fortifikācijas būvju uzraugs un vadītājs (''finitores, metatores, mensores''). T.s. impērijas laikā atsevišķs [[maģistrāts]], korporācija (''mensores agrarii'', ''agrimensores'', jeb '''gromatiki''' - ''gromatici'', no mērniecības instrumenta nosaukuma), kura funkcijas bija pārmērīt un kadastrēt valsts un privātās zemes, nospraust robežas. Tiesas procesā ''agrimēnsori'' piedalījās kā pieaicinātie eksperti. ''Agrimensoru'' apmācības procesaevolūcijas laikā izveidojās pat īpatns literatūras žanrs, kura paraugi līdz mūsu dienām saglabājušies visai fragmentāri, atsaucēs.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Pašreizējā versija, 2009. gada 29. marts, plkst. 06.52

Agrimēnsors jeb gromatiks (lat. agrimensor, gromatic) - zemes mērnieks Senajā Romā. Sākotnēji amats leģionā, nometņu celtniecības un fortifikācijas būvju uzraugs un vadītājs (finitores, metatores, mensores). T.s. impērijas laikā atsevišķs maģistrāts, korporācija (mensores agrarii, agrimensores, jeb gromatiki - gromatici, no mērniecības instrumenta nosaukuma), kura funkcijas bija pārmērīt un kadastrēt valsts un privātās zemes, nospraust robežas. Tiesas procesā agrimēnsori piedalījās kā pieaicinātie eksperti. Agrimensoru apmācības procesaevolūcijas laikā izveidojās pat īpatns literatūras žanrs, kura paraugi līdz mūsu dienām saglabājušies visai fragmentāri, atsaucēs.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94. lpp.

  • Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
  • Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3
  • Thomas Robert Shannon Broughton. The Magistrates of the Roman Republic. - New York, 1951-1986

  • Gunter Wesener. Quaestor. / Der Kleine Pauly (KlP). Band 4, - Stuttgart, 1972, Sp. 1289–1291.
  • Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961
  • Flach D. Die Gesetze der frühen römischen Republik. Text und Kommentar. In Zusammenarbeit mit Stefan von der Lahr. - Darmstadt, 1994
  • Theodor Mommsen. Abriß des Römischen Staatsrechts. - 1907; Nachdruck 1982, ISBN 3-534-05684-1
  • Wolfgang Kunkel, Roland Wittmann. Die Magistratur. - München, 1995; ISBN 3-406-33827-5
  • Christoph Schäfer. Spitzenmanagement in Republik und Kaiserzeit. Die Prokuratoren von Privatpersonen im Imperium Romanum vom 2. Jh. v. Chr. bis zum 3. Jh. n. Chr. - Scripta-Mercaturae-Verlag, St. Katharinen, 1998, ISBN 3-89590-063-X

  • Hans-Georg Pflaum. Les procurateurs équestres sous le haut-empire romain. - Librairie d'Amérique et d'Orient A. Maisonneuve, Paris, 1950
  • Hans-Georg Pflaum. Les carrières procuratoriennes équestres sous le haut-empire romain. - Geuthner, Paris, 1960–1982

  • Кофанов Л.Л. Атрибуты власти магистратов в архаическом Риме // IVS ANTIQVVM. Древнее право. 1998. № 1 (3). С. 35-54.

Resursi internetā par šo tēmu